“Šis ir nozīmīgs notikums arhitektūras nozarei un pašvaldībām. Pēc vairāk nekā divdesmit gadus ilgām diskusijām Latvijā beidzot ir pieņemts mūsdienīgs Arhitektūras likums, kas vienkopus nosaka nozares pamatprincipus, stiprina profesionālo atbildību un veicina kvalitatīvas dzīves vides veidošanu. Tas palīdzēs pieņemt ilgtermiņā pārdomātākus lēmumus par mūsu pilsētvidi un ainavu,” uzsver Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Likums nosaka arhitektūras nozares pamatprincipus, pašvaldību kompetenci arhitektūras jomā, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības un pašpārvaldes regulējumu. Tas attieksies gan uz arhitektiem, gan ainavu arhitektiem.
Ar likumu nostiprināta pašvaldību loma kvalitatīvas dzīves vides veidošanā un noteiktas pilsētas arhitekta funkcijas. Tāpat paredzēta Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģijas izveide kā arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldes institūcijai.
Likums regulē arī arhitektūras, ainavu arhitektūras un pilsētplānošanas konkursu norisi, kā arī nosaka principus mākslas un dizaina integrēšanai sabiedriski nozīmīgās publiskās būvēs un to ārtelpā.
Līdz šim arhitektūras jomas regulējums bija ietverts vairākos normatīvajos aktos, tostarp Būvniecības likumā. Jaunais Arhitektūras likums vienkopus nosaka arhitektūras nozares pamatprincipus, atbildīgo institūciju kompetenci, kā arī profesionālās darbības un pašpārvaldes jautājumus.
Likumu Saeima pieņēma kā steidzamu, divos lasījumos. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī vienlaikus ar saistītajiem grozījumiem būvniecības jomu regulējošajos Ministru kabineta noteikumos.
