Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” līdz 2028. gada beigām katru gadu valsts īpašumā iegādājas noteiktu daļu nepieciešamo rezervju. Taču šāda prasība mainīgos ģeopolitiskos apstākļos ne vienmēr ir ekonomiski izdevīga un neļauj pietiekami elastīgi reaģēt uz situāciju naftas tirgū, pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Piedāvātais regulējums ļaus rezerves iegādāties tad, kad tas ir finansiāli izdevīgāk, un samazinās izmaksas.
Naftas produktu drošības rezerves ir būtiskas valsts enerģētiskajai neatkarībai. Tās paredzētas gadījumiem, kad rodas nopietni piegādes traucējumi vai enerģētikas krīze, lai valsts varētu turpināt apgādāt iedzīvotājus un tautsaimniecību ar nepieciešamajiem resursiem.
Grozījumi paredz atteikties no obligāti noteiktiem ikgadējiem rezervju iegādes apjomiem, vienlaikus saglabājot mērķi līdz 2028. gada beigām valsts īpašumā nodrošināt 100 procentus nepieciešamo drošības rezervju.
Tas ļaus rezervju iegādi plānot elastīgāk, izvēloties ekonomiski izdevīgāko brīdi. Tas ir īpaši svarīgi situācijās, kad naftas produktu cenas strauji pieaug vai mainās patēriņš, jo šādos apstākļos fiksētas iegādes prasības var radīt ievērojamu slogu valsts budžetam, teikts likumprojekta anotācijā.
Ilgtermiņā izmaiņas samazinās arī ar drošības rezervju veidošanu saistītās izmaksas, minēts likumprojekta anotācijā.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta arī otrajā – galīgajā – lasījumā.
