Komisija secināja, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmā vēl nav panākts pietiekami skaidrs un vienots risinājums, tādēļ reformas turpināšana un institucionālās sadarbības uzlabošana būs būtiska arī turpmāk. Nākamajai Saeimai jāturpina šis darbs un jāapsver atsevišķas apakškomisijas izveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, aicina komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.
“Tāpat aicināju skaidrot, kā atbalstu bērniem un ģimenēm un institūciju sadarbību uzlabot jau tagad, kamēr vēl neesam tikuši līdz reformas īstenošanai nepieciešamajiem grozījumiem,” uzsver I. Lībiņa-Egnere, akcentējot, ka praksē bērnu un ģimeņu lietu risināšana kļūst arvien sarežģītāka.
Komisijas sēdē būtiska uzmanība tika pievērsta institūciju sadarbībai un funkciju skaidram sadalījumam. Deputāti uzsvēra nepieciešamību pēc skaidras atbildības, koordinētas institūciju rīcības un konkrētiem lēmumiem, kas bērniem un ģimenēm nodrošinātu savlaicīgu palīdzību. Komisijas deputāti arī akcentēja, ka līdztekus reformai nepieciešams īstenot arī tādus risinājumus, kas bērniem un ģimenēm nodrošina nepieciešamo palīdzību jau šobrīd.
Labklājības ministrija norādīja, ka reformas pirmajā posmā veikta sistēmas analīze, apkopota ārvalstu pieredze un izstrādāti iespējamie institucionālie modeļi. Izvērtējumā secināts, ka pašreizējā sistēmā trūkst vienotas pieejas, institūciju sadarbība ne vienmēr ir pietiekami koordinēta, bet funkciju pārdale bez atbilstošas kapacitātes stiprināšanas problēmas neatrisinās.
Ministrijas piedāvātais reformas virziens paredz skaidrāk nodalīt institūciju lomas, vienlaikus saglabājot ciešu sadarbību. Sociālais dienests nodrošinātu atbalstu ģimenei un vadītu konkrētu gadījumu, specializēta institūcija aizstāvētu bērna intereses un sagatavotu materiālus tiesai, savukārt lēmumus par būtiskiem bērna un vecāku tiesību ierobežojumiem pieņemtu tiesa.
Tiesībsardze aicināja turpināt iesākto reformu virzienu, vienlaikus apsverot atteikšanos no pašreizējā bāriņtiesu modeļa. Viņa norādīja arī uz Lietuvas un Igaunijas pieredzi, kas ministrijas ziņojumā vispār nav ietverta. Savukārt Bāriņtiesu asociācija uzsvēra, ka sistēma ir pilnveidojama, nevis pilnībā aizstājama.
Bērnu tiesību aizsardzības centrs sacīja, ka praksē speciālisti jau sadarbojas, kopīgi risinot konkrētus gadījumus, taču sadarbības pilnveide ir nepārtraukts process.
Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Bērnu aizsardzības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un Latvijas Bērnu labklājības tīkla pārstāvji.
