Ministri pārrunāja civilo ārstniecības personu lomu un iesaisti ārkārtas situācijās, tostarp iespējamos sadarbības modeļus starp civilās veselības aprūpes iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Veselības ministrs Hosams Abu Meri aktualizēja iespēju sadarbībā ar Aizsardzības ministriju nodrošināt Latvijas ārstniecības personālam pieredzes apmaiņu Ukrainā. Tas ļautu mediķiem praktiski apgūt pieredzi darbā uzņemšanas nodaļās, pacientu triažēšanā un komandā situācijās, kas būtiski atšķiras no ikdienas darba.
Tāpat ministri pārrunāja kritiski nepieciešamā veselības nozares personāla lomu un sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izņēmuma stāvokļa laikā, lai nodrošinātu veselības aprūpes nepārtrauktību un vienlaikus sniegtu nepieciešamo atbalstu valsts aizsardzības sistēmai.
“Arī ārkārtas situācijā ikvienam iedzīvotājam ir jābūt pārliecībai, ka nepieciešamā medicīniskā palīdzība būs pieejama. Tāpēc mums ir jāstiprina gan mediķu profesionālā gatavība, gan veselības aprūpes infrastruktūra un resursi. To varam nodrošināt tikai ciešā sadarbībā starp veselības un aizsardzības nozari, stiprinot kopējo valsts gatavību un drošību,” uzsver veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Būtisks jautājums bija arī medikamentu pieejamība un nodrošinājuma plānošana, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības un gatavību dažādiem apdraudējuma scenārijiem. Ministri pārrunāja iespējas stiprināt sadarbību medikamentu rezervju plānošanā un nodrošināt būtisko medikamentu pieejamību nepieciešamības gadījumā. Jau ziņots, ka papildus ārstniecības iestāžu un NMPD medikamentu krājumiem, kā arī valsts materiālajām rezervēm tiek veidotas kritisko medikamentu rezerves atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam medikamentu sarakstam.
Tikšanās noslēgumā ministri uzsvēra nepieciešamību sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju skaidri definēt veselības aprūpes sistēmas darbību izņēmuma stāvokļa laikā. Ir jāspēj nodrošināt gan iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpi, gan veselības nozares spēju sniegt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai. Lai to panāktu, nepieciešams vienots un saskaņots redzējums, skaidri sadarbības mehānismi, efektīva resursu izmantošana un praktiska gatavība.
