“Šie grozījumi stiprina jaunatnes politikas sistēmu, ne tikai nosakot iesaistīto institūciju atbildības un funkcijas darbā ar jaunatni, bet arī pašu jauniešu līdzdalības mehānismus, lai veicinātu jauniešu kompetenču attīstību, iniciatīvu un pilsonisko līdzdalību. Tie ir svarīgs solis demokrātiskas sabiedrības attīstībā, jo sekmē jauniešu aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos un nodrošina, ka viņu balss un vajadzības tiek ņemtas vērā lēmumu pieņemšanā,” uzsver Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Vecuma sliekšņa paaugstināšana ļaus plašākam jauniešu lokam saņemt valsts un pašvaldību atbalstu, piedalīties jaunatnes programmās un līdzdalības procesos, kā arī labāk pielāgot jaunatnes politiku mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai realitātei, kurā izglītības iegūšana, ienākšana darba tirgū un patstāvīgas dzīves uzsākšana nereti notiek vēlāk nekā iepriekš.
Grozījumi arī precizē Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību kompetenci jaunatnes politikas jomā, kā arī nostiprina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas jaunatnes politikas īstenošanā.
Likumā stiprināts arī nacionālais jaunatnes dialogs – konsultatīvs process, kura mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību un noskaidrot jauniešu viedokli par tādiem lēmumiem, tiesību aktiem un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kuri var ietekmēt jauniešus un jaunatnes politiku valsts līmenī.
