“Lielajiem enerģētikas “milžiem” ir īpaša loma Latvijas ekonomikā un arī mūsu drošībā. Protams, priecē, ka šie uzņēmumi attīstās un strādā ar peļņu, sākuši startēt eksporta tirgos, un tas atspoguļo pozitīvas tendences šo uzņēmumu attīstībā. Vienlaikus ir jāapzinās, ka šie uzņēmumi pilnībā pieder valstij un, atskaitot ārējo tirgus daļu, faktiski ir monopolisti,” akcentēja G.Liepiņš, uzverot, ka šo kapitālsabiedrību mērķim joprojām ir jābūt pēc iespējas zemākas cenas galapatērētājam un ka par elektrību galu galā maksā visi iedzīvotāji.
Komisijas deputāti šodien uzdeva atbildīgajām ministrijām līdz pavasarim nākt klajā ar redzējumu kapitālsabiedrību optimizācijai, tostarp par uzņēmumu “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” apvienošanu. Tāpat jautājums ir par pašu mazāko šīs nozares kapitālsabiedrību “Enerģijas publiskais tirgotājs”, kurā strādā tikai pieci darbinieki, norādīja G.Liepiņš.
Tāpat deputāti uzdeva ministrijām aprēķināt šo kapitālsabiedrību administratīvos izdevumus ar mērķi tās samazināt, izstrādāt vienotu atalgojuma sistēmu, vērtēt šādus uzņēmumus pēc to izmēriem, kā arī trīs nedēļu laikā iesniegt komisijā enerģētikas jomas noslēgtos koplīgumus.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis komisijas sēdē sacīja, ka panākt zemākas cenas ir kopēja vēlme un to var sasniegt, ja ir pietiekamas ražošanas jaudas. Tieši tādēļ uzņēmums "Latvenergo" investē atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās Lietuvā, lai varētu ražot elektroenerģiju vasarā, kad to nevar darīt Daugavas hidroelektrostacijās.
Komisija šodien turpināja izskatīt valsts kapitālsabiedrību pārvaldības optimizēšanu. Deputāti septembrī un oktobrī jau vērtēja valsts kapitālsabiedrības transporta un loģistikas, veselības un nekustamo īpašumu jomā.
