Konkursa uzvarētāja vairāk nekā 30 gadu laikā guvusi plašu un daudzpusīgu pieredzi zinātnē un augstākās izglītības jomā, tai skaitā arī augstākā līmeņa administratīvajos amatos gan Latvijā, gan ārzemēs.
Karjeru pētniecībā Gita Rēvalde uzsākusi, strādājot Latvijas Universitātē. 1993. gadā viņa stažējoties kļuvusi par pētnieci Maincas Universitātē Vācijā un līdz pat 2019. gadam periodiski stažējusies arī citviet ārzemēs – citās universitātēs Vācijā, Lihtenšteinā, Spānijā un Kazahstānā.
Laikā no 2004. līdz 2014. gadam potenciālā Latvijas Zinātnes padomes direktore bijusi arī vadošā pētniece Latvijas Universitātē. Vienlaikus G. Rēvalde Izglītības un zinātnes ministrijā no 2006. līdz 2007. gadam vadījusi Zinātnes, tehnoloģiju, inovāciju un augstākās izglītības politikas nodaļu, bet pēc tam šajā iestādē piecus gadus bijusi Augstākās izglītības departamenta direktore. No 2012. gada G. Rēvalde kā asociētā profesore pievienojusies Rīgas Tehniskās universitātes akadēmiskajam personālam, kur četrus gadus bijusi arī vadošā pētniece un 2018. gadā kļuvusi par profesori. Laikā no 2012. līdz 2013. gadam G. Rēvalde bija rektora vietniece Rīgas Tehniskā universitātē un vadījusi Akadēmiskās politikas pētījumu un kvalitātes centru, kā arī no 2013. gada G. Rēvalde bijusi arī rektore Ventspils Augstskolā, ko vadījusi trīs gadus.
Šobrīd Gita Rēvalde ir Almatu Enerģētikas un telekomunikāciju universitātes prezidente, izstrādā un īsteno augstskolas stratēģisko vadību un nodrošina starptautisko sadarbību. Tāpat G. Rēvalde joprojām pasniedz studiju kursus Rīgas Tehniskajā universitātē.
Paralēli minētajām darbavietām konkursā izraudzītā Latvijas Zinātnes padomes direktore bijusi eksperte dažādās Latvijas un citvalstu zinātnes padomēs, aģentūrās un komisijās, vairākas no tām arī vadījusi. Šajā laikā sarakstīts ap 120 zinātniskiem darbiem, kas publicēti 72 starptautiski recenzētos izdevumos, saņemti arī vairāki valsts mēroga apbalvojumi par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.
Konkursa trešajā atlases kārtā G. Rēvalde augstā līmenī (vērtējumi “ļoti labi” un “ļoti labi ar iezīmēm no Teicami”) apliecinājusi savu stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadīšanas prasmes un orientāciju uz rezultātu sasniegšanu.
Gita Rēvalde Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē ieguvusi maģistra grādu fizikā. Turpat arī iegūts doktora grāds fizikā, divus gadus stažējoties Maincas Universitātes Fizikas institūtā. Zinātniece pārzina franču valodu, bet teicamā līmenī pārvalda vācu, angļu, krievu valodu.
Pēc uzvaras amata konkursā Gita Rēvalde ir tikusies ar nozares ministri, kura izsaka atbalstu šai kandidatūrai: “Latvijas Zinātnes padomes direktorei būs ļoti atbildīgs uzdevums – izveidot efektīvu zinātnes politikas ieviešanas, uzraudzības un administrēšanas mehānismu, kā arī gādāt par zinātnes rezultātu komercializāciju, kas ir būtiski Latvijas ekonomikas attīstībai un mūsu zinātnieku konkurētspējai Eiropā un pasaulē. G. Rēvaldes līdzšinējā pieredze ļauj optimistiski raudzīties uz šī atbildīgā pienākuma veikšanu, jo viņa ir pētniece, bijusi pētniecības procesu vadītāja un eksperte.” Lai stātos amatā, G. Rēvaldes kandidatūrai vēl jāsaņem apstiprinājums Ministru kabinetā.
Kā vēstīts iepriekš, atklātais konkurss norisinājās trijās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti pretendentes iesniegtie dokumenti un atbilstība obligātajām prasībām. Otrās kārtas laikā atlases komisija uzklausīja pretendentes motivāciju ieņemt šo amatu un atbildes uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, kā arī redzējumu par Latvijas Zinātnes padomes kā efektīvas pētniecības institūcijas nostiprināšanos Latvijā, tās prioritātēm un attīstību. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas pretendentes vadības kompetences.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija: Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedrs, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas vadītājs, pētnieks Guntars Kitenbergs. Ar padomdevēju tiesībām piedalījās Ekonomikas ministrijas Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs Pēteris Trapencieris.
