Nams tika nodots uzturēšanai VNĪ līdz brīdim, kad valsts radīs vēsturiskajai pērlei jaunu saturisku piepildījumu. VNĪ strādāja pie pieciem nama atjaunošanas scenārijiem, starp kuriem pērn valdība lēma vēsturisko Vāgnera namu pielāgot VSIA „Latvijas koncerti” vajadzībām, lai tas varētu atdzimt mūzikai.
„Saskaņā ar 2018. gada nogalē valdībā pieņemto lēmumu esam apzinājuši lietotāja VSIA „Latvijas koncerti” vajadzības un esam gatavi veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, piesaistīt projektētājus un uzsākt nama atjaunošanu, tiklīdz tam tiktu rasti līdzekļi.Vienlaikus atbalstām visus scenārijus, kas var nodrošināt Vāgnera nama drīzu atdzimšanu valstij izdevīgā veidā, jo tas būs ieguvums visiem”, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Šobrīd Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā apspriestais scenārijs paredz nama atjaunošanu ar publisko un privāto partnerību, kas nozīmē, ka valsts nodod namu Vāgnera biedrībai, kas piesaista līdzekļus nama atjaunošanai.
Jau ziņots, ka līdz šim valdībā tika izskatīti pieci iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kas paredz: 1) īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem, 2) īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību, 3) īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku, 4) īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai 5) īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē, starp kuriem valdība lēma par īpašuma atjaunošanu, pielāgojot namu VSIA „Latvijas koncerti” vajadzībām.
Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju. Pārņemot ēku, veikta ēkas pamatu un konstrukciju pārbaude, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja telpu iekšējās apdares un restaurējamo arhitektūras detaļu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību.
VNĪ, veicot ēkas saglabāšanu, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus ir vidēji 17 500 eiro gadā.
Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un pašlaik strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
