Saistībā ar grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” Valsts prezidents norāda: “Latvijas simtgadē mums visbeidzot jāpieliek punkts šim jautājumam. Es respektēju Saeimas, kas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi pauž Latvijas pilsoņu gribu, lemto, un likumu izsludināšu”.
Vienlaikus Valsts prezidents uzsver, ka saskaņā ar Saeimas lemto šogad publiskojamā informācija būs nepilnīga un publicētie vārdi paši par sevi vēl neko nepateiks par konkrētu cilvēku darīto. “Pirms steigties ar secinājumiem, būtiski sagaidīt un iepazīties ar papildu informāciju. Pārsteidzīgi izdarot secinājumus, riskējam radīt maldīgu vēstures izpratni, nevis labāk izprast Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, tā darbības mehānismus un totālo sabiedrības kontroli,” uzsver Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents ir izvērtējis drošības iestāžu sniegto informāciju par iespējamiem riskiem. “Es uzticos mūsu valsts drošības iestādēm un viņu kompetencei. Tomēr sabiedrības interesēs ir publiskot VDK dokumentus, lai mēs varētu pāršķirt arī šīs melnās Latvijas valsts un tautas vēstures lapas puses,” uzsver Valsts prezidents.
Savukārt saistībā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Valsts prezidents uzsver: “Problēmas nebanku kreditētāju sektorā mēs redzam jau krietnu laiku. Daudzi Latvijas iedzīvotāji neapdomīgas aizņemšanās un viegli pieejamu kredītu dēļ ir nonākuši parādu jūgā. Diemžēl sektors nav spējis pats sakārtoties, līdzsvarojot biznesa intereses un patērētāju tiesības”.
“Ātrie kredīti nav un nedrīkst būt veids, kā risināt sociālas problēmas. Tas ir ļoti dārgs veids, kas ved vēl lielākā nabadzībā. Tāpēc Saeimas pieņemtos likuma grozījumus kopumā vērtēju atzinīgi un tie ir sabiedrības interesēs”, uzsver Raimonds Vējonis.
Lai arī Valsts prezidents ir saņēmis daudzus lūgumus prasīt Saeimā 4. oktobrī pieņemto grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā otrreizēju caurlūkošanu, Valsts prezidents likumu izsludinās. Tā kā likuma grozījumu spēkā stāšanās paredzēta 2019. gada 1. janvārī un 1. jūlijā, ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos jaunajam regulējumam vai lai kādas normas pilnveidotu, ja jaunās Saeimas vairākums to uzskatītu par nepieciešamu un sabiedrības interesēs.
