Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Cienījamās deputātes, godātie deputāti!
Jūsu vērtēšanai iesniegta Valsts aizsardzības koncepcija, kas kopā ar Nacionālo Bruņoto spēku attīstības plānu ir pamats vidēja termiņa plānošanas dokumentu izstrādei. Šī plānošanas procesa ietvaros ir būtiski identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības pamatuzdevumu izpildei.
Tā kā Valsts aizsardzības koncepcija ir jau vētīta Saeimas atbildīgajā komisijā un pirms tam apstiprināta valdībā, neaizkavēšu Jūsu uzmanību ar tās pārstāstu. Vien pievērsīšos galvenajiem Nacionālo bruņoto spēku attīstības blokiem un iemesliem, kuri šobrīd dod pamatu izstrādāt un īstenot tieši šādu koncepciju. Tā balstās atturēšanā, kas ietver kā pašaizsardzības spēju attīstību, tā arī mūsu sabiedroto klātbūtni.
Bet vispirms īsumā par ģeopolitiku un situāciju pie mūsu valsts robežām: mūsdienu piemēri parāda, ka pašreizējai drošības situācijai Eiropā un Eiropai tuvu esošajos reģionos nav īstermiņa risinājumu, ir jārīkojas ilgtermiņā. Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto spēku nozīmīgai militārajai klātbūtnei Latvijā. Ja mēs izliktos neredzam un nenovērtējam tos starptautisko tiesību rupjos pārkāpumus, kas 2014.gadā notika un vēl joprojām turpinās Ukrainā, tā būtu tuvredzība un bezatbildība pret savu valsti un savas valsts drošību.
Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē, ir ievērojami pastiprinājušās - ir pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana.
2015.gadā ir noticis būtisks personāla un kaujas tehnikas skaita palielinājums Gaisa desanta karaspēka vienībās. Rietumu kara apgabals tiek apgādāts ar Krievijas jaunāko, modernāko un kaujas spējīgāko militāro tehniku. 15.armijas aviācijas brigādes bāze Ostrovā, kas atrodas tikai pāris desmit kilometru attālumā no Latvijas robežas, tiek apgādāta ar jaunākās paaudzes helikopteriem.
Paralēli personālsastāva pieaugumam un infrastruktūras attīstībai pie Baltijas valstu robežām tiek novērots arī Krievijas īstenoto militāro mācību pieaugums. Pagājušajā gadā vien Krievijā notika vairāk kā 4000 mācību, kas vismaz desmitkārtīgi pārsniedz NATO militāro mācību skaitu. Latvija seko līdzi Krievijas militārajām aktivitātēm mūsu valsts robežas tuvumā. Diemžēl, rodas virkne jautājumu par Krievijas plāniem un patiesajām vēlmēm veidot vai tomēr neveidot konstruktīvas attiecības ar Rietumiem.
Nav noslēpums, ka bieži novērojam Krievijas jūras un gaisa kuģu aktivitāti Latvijas pierobežā, kam bieži vien nav tikai aizsardzības raksturs. Diemžēl, šādi gadījumi tiek fiksēti katru nedēļu. Rodas jautājumi par Krievijas aktivitāšu pamatotību un drošību, jo neviens nav pasargāts no kļūdām un incidentiem.
Ko šādā situācijā darām mēs un kā plānojam rīkoties? Nacionālie bruņotie spēki tiek attīstīti trijos lielos spēju blokos: 1) agrā brīdināšana, 2) kaujas gatavība un 3) uzņemošās valsts atbalsts.
NBS galvenie spēju nodrošinātāji ir NBS vienības un karavīri, kas ir labi apmācīti savas jomas speciālisti, un pilda arī civilmilitārās funkcijas, nodrošinot glābšanas un meklēšanas spējas un veicot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu.
Daudz tiek ieguldīts mūsu karavīru apmācībā, lai sagatavotu augsta līmeņa speciālistus, kas ir galvenais valsts aizsardzības resurss. Tiek organizētas arī starptautiskās mācības, lai nodrošinātu savstarpējo savietojamību ar mūsu sabiedrotajiem.
Vienlaikus šī Valsts aizsardzības koncepcija uzsver pilsoniskās sabiedrības iesaisti un patriotisma veicināšanu sabiedrībā, ko rada arī bruņoto spēku redzamība un klātbūtne Latvijas reģionos. Savukārt Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Tādēļ arī šobrīd to attīstībai tiek novirzīti ievērojami aizsardzības budžeta līdzekļi.
NBS šobrīd veic arī esošo spēku modernizāciju, kas apvienojumā ar labiem speciālistiem nodrošina profesionālu rīcībspēju. Esmu pārliecināts, ka NBS karavīri ir gatavi aizstāvēt Latviju. Šis jautājums nav apšaubāms, jo spēja aizsargāt valsti ir viens no pamatiem valsts pastāvēšanai.
NBS lielākie spēju attīstības projekti ir Kājnieku brigādes mehanizācija, izlūkošana, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju celšana, Zemessardzes spēju attīstība, kā arī paaugstinātas gatavības spēku un sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana.
Vēlos uzsvērt, ka šobrīd NBS daudz iegulda uzņemošās valsts atbalsta spējas attīstībā, kas ir viens no nozīmīgākajiem iespējamās agresijas atturēšanas mehānismiem. Mūsu sabiedrotie jau vairākkārt ir apliecinājuši apņemšanos krīzes laikā Latvijai sniegt atbalstu. Sabiedroto klātbūtne ir reāla un uzskatāma atturēšana. To nepārprotami apliecina mūsu kopīgās mācības, sadarbības taktikas slīpēšana praktiskos vingrinājumos un mācību maršos, par ko tiek plaši informēta arī sabiedrība un kam par lieciniekiem gan klātienē, gan ar masu mediju starpniecību varam kļūt mēs visi.
Godātie parlamentārieši!
Šobrīd intensīvi strādājam, lai pilnveidotu mūsu gaisa novērošanas sistēmas un varētu fiksēt visus zemu lidojošus objektus, kas šķērsojuši Latvijas gaisa telpas robežas. Jāatceras, ka Latvijas ārējās robežas ir arī NATO ārējās robežas un tās nesankcionēta pārkāpšana radīs sekas agresoram.
Tādēļ NATO samitā pieņemtajiem lēmumiem jābūt signālam, ka esam vienoti un solidāri ar dalībvalstu izaicinājumiem gan Alianses dienvidos, gan austrumos. Nepārprotami, mūsu galvenais mērķis ir Alianses ilgtermiņa klātbūtne Latvijā. Tieši ilgtermiņa militāri nozīmīga klātbūtne spēj atturēt no provokācijām un militāras agresijas. Un tā nav nedz izaicināšana, nedz austrumu kaimiņa kacināšana, kā to vēlas pasniegt atsevišķi eksperti un komentētāji. Tā ir nepārprotama savas pozīcijas paušana, lai nevienam pat nerastos doma pārkāpt mūsu valsts suverēno robežu.
Tiem, kas runā par situācijas eskalāciju no NATO puses, vēlos atgādināt kaut vai 2013.gada beigu mācības "ZAPAD 2013", kurās iesaistījās vairāk kā 100 tūkstoši Krievijas karavīru, izspēlējot mums nedraudzīgu mācību scenāriju.
NATO aizsardzības ministri jau šī gada februāra sanāksmē vienojās par nepieciešamību pastiprināt sabiedroto klātbūtni Baltijas reģionā, vienošanās tika apstiprināta arī vakar un aizvakar notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Savukārt, Varšavas samitam ir jāpieņem lēmums par šīs pastiprinātās klātbūtnes niansēm – par vienību izmēru, iesaistes nosacījumiem, komandķēdi un citiem saistītiem jautājumiem. Vairākas valstis ir izteikušās, ka varētu nosūtīt savus karavīrus uz Baltijas valstīm un ir skaidrs, ka sabiedroto karavīru mūsu reģionā būs vairāk nekā šobrīd.
Vienlaikus vēlos atgādināt par mūsu pienākumiem, jo NATO samita lēmumi neatcels mūsu saistības un mūsu mājas darbus. Lai arī nākotnē sabiedrotie iestātos par mūsu valsts drošību, mums pašiem jāturpina iesāktais darbs pie aizsardzības budžeta palielināšanas, Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanas, kā arī jāpilnveido uzņemošās valsts atbalsta spējas, jāattīsta infrastruktūra, tostarp militāro mācību infrastruktūra. To nevar panākt bez atbilstoša finansējuma. Šogad aizsardzībai piešķirti papildus 68,5 miljoni eiro, tādējādi kopumā aizsardzības budžetu palielinot līdz 365 miljoniem eiro. Ļoti ceru, ka arī turpmākajos gados stingri sekosim noteiktajiem mērķim sasniegt aizsardzības budžeta apjomu 2% no IKP jau 2018.gadā.
Kā jau minēju uzrunas sākumā, valdība 26.maijā vienbalsīgi atbalstīja šo koncepciju, par ko pateicos visiem Ministru kabineta kolēģiem. Šāda sapratne un atbalsts vēlreiz apliecina to, ka mūsdienās valsts aizsardzība nav tikai Aizsardzības ministrijas atbildība. Šī koncepcija daudz runā par starpinsitūciju sadarbību un atbildību gan lai draudus pamanītu, gan lai stātos tiem pretī. Katrai valsts nozarei ir jāzina, kāda ir tās loma valsts aizsardzībā un attiecīgi jāplāno līdzekļi savu uzdevumu veikšanai.
Godātie kolēģi!
Ne mazāk būtiska par bruņojumu un kaujas spējām, ir mūsu pašu griba sargāt savu valsti un ticība tam, ka mēs to varam! Esmu drošs, ka mēs to varam!
Mēs visi vēlamies, lai Latvijā būtu miers un lai aizvadītā gadsimta postošie kari paliek pagātnē uz visiem laikiem. Tādēļ valsts aizsardzībai ir jākļūst par jautājumu, ko mēs neapšaubām neatkarīgi no mūsu partejiskās piederības vai politiskās pārliecības.
Pateicos par Jūsu uzmanību un iesaisti diskusijās, aicinu atbalstīt Valsts aizsardzības koncepciju!
