DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. februārī, 2014
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts kontrole: esošā pedagogu atalgojuma sistēma nav efektīva

Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība ar mērķdotācijām pedagogu darba samaksai – vairāk nekā Ls 200 milj. gadā - nav bijusi efektīva, dažos gadījumos pat bijusi pretlikumīga.

Pedagogu darba samaksas sistēmas pilnveidošana ir bijis viens no aktuālākajiem valsts budžeta plānošanas jautājumiem jau vairākus gadus. Tas kā prioritārs bijis iekļauts visu Valda Dombrovska valdību deklarācijās, tomēr IZM jau gadiem nekādi neizdodas labi saimniekot esošās sistēmas ietvaros, kur nu vēl to pilnveidot vai radīt jaunu.

VK uzskata, ka IZM darbs nav apmierinošs, jo nav iespējams pārliecināties, vai budžetā ir ieplānots tik daudz naudas, cik izvirzītajam mērķim – pedagogu algām - patiešām nepieciešams. IZM nav izstrādāta kārtība, kā aprēķināms mērķdotācijas apmērs, šo mērķdotāciju plānošana nav caurskatāma. Normatīvais akts nosaka, ka dotāciju aprēķināšanai par pamatu tiek ņemti dati no vienotās izglītības informācijas sistēmas (turpmāk – VIIS). Taču VIIS ir nepilnīga, un tajā ne vienmēr tiek uzrādīti aktuālie dati par skolēniem un pedagogiem, tāpēc mērķdotācijām atvēlētā summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko vēstulēs papildus sniedz pašvaldības vai skolas.

Revidenti uzsver, ka pastāvošā atalgojuma sistēma arī veicina Darba likuma normu pārkāpšanu. Izglītības iestādes vadītājs atvēlētās dotācijas apmēru uzzina septembra vidū, kad mācību gads jau ir sācies, savukārt skolotāji darba plānu – slodzes un atalgojumu – septembra beigās vai oktobra sākumā. Tādējādi rupji tiek pārkāpta prasība – par izmaiņām atalgojumā vai darba pienākumos darbinieku informēt ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno normu stāšanās spēkā.

IZM nav nodrošinājusi, ka pašas izstrādātais finansēšanas modelis "Nauda seko skolēnam" darbojas līdz galam – līdz izglītības iestādēm un sasniedz pedagogus. Realitātē šīs mērķdotācijas nonāk pašvaldībās, kuras pārdala finansējumu, lai nodrošinātu izglītības iestāžu ar mazāku skolēnu skaitu uzturēšanu uz lielāko rēķina. Rezultātā rodas situācijas, ka pedagogi dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darba pienākumu veikšanu saņem atšķirīgu samaksu

Valsts kontrole norāda arī uz IZM ilgstošu nespēju pienācīgi uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu. Ministrija vēl arvien nav izveidojusi sistēmu, kā kontrolēt naudas izlietojumu un pārliecināties, vai mērķdotācijas ir sasniegušas mērķi. Revidenti atklājuši gadījumus, ka pašvaldībās no šiem līdzekļiem ir izmaksāti darba devēja pabalsti un kompensācijas 2012.gadā vismaz Ls 52 631 un 2013.gada astoņos mēnešos – Ls 43 834 apmērā. Savukārt neizlietotās mērķdotācijas pašvaldības mēdz uzkrāt, izlietot dažādās piemaksās vai izmantot kā aizņemšanās avotu savu izglītības iestāžu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

IZM vēl arvien nav ieviesusi Valsts kontroles 2006.gadā sniegto ieteikumu izstrādāt kārtību, kā plānojams vispārējās izglītības pedagoģiskā personāla skaits un specializācija. Pērn par valsts budžeta līdzekļiem izglītību ieguvuši 428 pedagogi, bet darbu izglītības iestādēs ir uzsākuši tikai 165. Tādējādi pedagogu izglītošanai neefektīvi ir izlietoti vismaz Ls 2 124 969.

Revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai Valsts kontrole ir sniegusi 16 ieteikumus.

Cieņā
Ilva Liepiņa - Milzarāja
Valsts kontroliera biroja Sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67017544
e-pasts: Ilva.Liepina-Milzaraja@lrvk.gov.lv

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU