Atklājot abu tiesu divpusējo tikšanos, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētāja Šīfra O’Līrija (Síofra O’Leary) apsveica Satversmes tiesas tiesnesi Artūru Kuču ar ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā, kā arī novērtēja tiesneša Jāņa Neimaņa augsto profesionalitāti, kandidējot uz šo amatu. Priekšsēdētāja akcentēja dialoga ar Latvijas tiesām nozīmību, kā arī sniedza savu vērtējumu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas izskatītajām lietām pret Latviju – daudzās no tām izteiktas atziņas, kuras ir būtiskas visai Eiropas tiesiskajai telpai. Tāpat Šīfra O’Līrija sniedza ieskatu pret Latviju ierosināto lietu virzībā un lietu uzkrājuma problemātikā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas darba organizācijā, pārskatot palātu tiesnešu skaitu. Kā īpaši veiksmīgu dialoga formātu viņa uzteica dalību Satversmes tiesas rīkotajās starptautiskajās konferencēs, kurās allaž tiek aktualizēti nozīmīgi pamattiesību aizsardzības problēmjautājumi.
Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš atzīmēja, ka Satversmes tiesas tiesneši pirmo reizi pilnā sastāvā tiekas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem, kas ir nozīmīgs solis abu tiesu dialoga stiprināšanā, lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu par aktuāliem pamattiesību aizsardzības jautājumiem un izaicinājumiem nacionālā, Eiropas un pasaules līmenī. Satversmes tiesas priekšsēdētājs citstarp vērsa uzmanību uz abu tiesu kā tiesiskuma, demokrātijas, drošības un miera sargātāju lomu ilgtspējas un nākamo paaudžu pamattiesību aizsardzības jautājumos. Vienlaikus priekšsēdētājs norādīja uz to, ka trūkst procesuālo līdzekļu, kas ļautu Satversmes tiesai pilnvērtīgāk attīstīt dialogu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu, nepieciešamības gadījumā vēršoties tajā, lai saņemtu sarežģītā tiesiskā situācijā piemērojamās Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normas interpretāciju. “Latvija joprojām nav ratificējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 16. protokolu. Uzskatu, ka šī protokola izskatīšanai un ratificēšanai Saeimā būtu jākļūst par valsts prioritāti, kas vēl vairāk sekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesību aizsardzību,” uzsvēra Aldis Laviņš.
Diskusijas ietvaros Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši pārrunāja abu tiesu dialoga aspektus, kā arī ilgtspējas un labas likumdošanas principu izpratni nacionālā un starptautiskā līmenī. Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Matiass Gijomārs (Mattias Guyomar) norādīja, ka nesenajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietā par izmaiņām mazākumtautību valodu lietojumā valsts un pašvaldību izglītības iestādēs Latvijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa izmantoja Satversmes tiesas veikto novērtējumu par labas likumdošanas principa ievērošanu, pārliecinoties, vai likumdevējs ir nodrošinājis līdzsvaru starp valsts valodas izmantošanas veicināšanu un pie mazākumtautībām piederošo skolēnu tiesībām saglabāt un attīstīt savu valodu un kultūru. Savukārt Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs savā ziņojumā vērsa uzmanību uz to, ka ne katrs labas likumdošanas principa pārkāpums automātiski noved pie tiesas secinājuma, ka konkrētā tiesību norma neatbilst Satversmei. Lai tiesību aktu atzītu par spēkā neesošu procesuāla pārkāpuma dēļ, ir jābūt pamatotām šaubām par to, ka gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota, varētu būt pieņemts cits lēmums. “Labas likumdošanas princips nav pašmērķis – tas ļauj nodrošināt, ka likumdošanas procesa rezultātā tiek pieņemts taisnīgs normatīvais akts. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami pieaugusi Satversmes tiesas veiktās likumdošanas procesa kvalitātes kontroles intensitāte, kas sekmējusi padziļinātāku un kvalitatīvāku analīzi un uzlabojumus likumdošanas procesā,” norādīja Artūrs Kučs.
Tikšanās turpinājumā tiesneši diskutēja par nacionālo tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas sadarbību. Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Mārtiņš Mits norādīja, ka ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju ieviestā sistēma ir balstīta uz subsidiaritātes principu, atbilstoši kuram vispirms valsts iestādes un tiesas nodrošina, lai valsts tiesību akti tiktu piemēroti saskaņā ar šo konvenciju, savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas uzdevums ir veikt uzraudzību Eiropas līmenī par to, vai konvencijas standarti tik tiešām ir ievēroti. Viņš sniedza ieskatu vairākos nolēmumos, kuros Eiropas Cilvēktiesību tiesa īpaši analizējusi Satversmes tiesas secinājumus, izskatot personu konstitucionālās sūdzības. Savukārt Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina uzsvēra Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas dialoga nozīmi tieši no konstitucionālo tiesību attīstības viedokļa, izdalot vairākus formālus un neformālus tiesu dialoga veidus. “Formālā mijiedarbība starp Satversmes tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu notiek, pamatojoties uz tiesu nolēmumiem, savukārt neformālais abu tiesu dialogs tiek īstenots starptautiskās sadarbības ietvaros institucionālā līmenī, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešiem sniedzot savu ekspertīzi Satversmes tiesas rīkotajās starptautiskajās konferencēs. Vienlīdz nozīmīga ir abu tiesu darbinieku pieredzes apmaiņas veicināšana,” secināja Irēna Kucina.
Vizītes noslēgumā Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši vienojās, ka aktīva dialoga uzturēšana sekmēs ne tikai pamattiesību aizsardzības stiprināšanu, bet arī veicinās Eiropas tiesiskās domas attīstību.
Satversmes tiesu vizītē pārstāvēja priekšsēdētājs Aldis Laviņš, priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, tiesneši Gunārs Kusiņš, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs, Anita Rodiņa un Jautrīte Briede, kā arī Satversmes tiesas Administrācijas vadītāja Marika Laizāne-Jurkāne un priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Stupins-Jēgers.
