Tadžikistānu un Latviju vieno nesenās sarežģītās reformas un savas vietas meklējumi pasaulē, atzīmēja Tadžikistānas prezidents E. Rahmons, uzstājoties Latvijas un Tadžikistānas biznesa forumā. Abas valstis ir atkarīgas no ārējiem energoresursiem un tām jārēķinās ar globalizācijas izaicinājumiem.
Arī Tadžikistānai nav gājusi secen globālā ekonomiskā un finansiālā krīze – pasaulē krītoties alumīnija un kokvilnas cenām, Tadžikistāna zaudē eksportējot. Taču valsts meklē iekšējos resursus un starptautisku finansiālu palīdzību. Valdība cenšas atbalstīt ražojošo sektoru, palīdzot padarīt ražošanu lētāku. Tomēr pastāv kapitāla deficīts, kas neļaujot izmantot visus šīs zemes resursus. Tāpēc E. Rahmons vēlas, lai arī Latvija cenšas investēt Tadžikistānā.
Galvenā Tadžikistānas ekonomiskā prioritāte ir hidroenerģijas ražošana. “Ja Latvijā ir kompānijas, kas vēlas darboties šai jomā, tās ir laipni aicinātas.” Prezidents arī atzina, ka, lai arī viņa valstī ir izejvielas, piemēram, kokvilna un alumīnijs, trūkstot tehnoloģiju to apstrādei. Viņaprāt, Latvijai tādas esot, tāpēc būtu vēlams veidot kopīgus uzņēmumus, kas ražotu jau gatavas preces no šīm izejvielām.
Pēc prezidenta teiktā, Tadžikistāna savulaik bijusi visvājākā padomju republika pēc visiem rādītājiem. Tai joprojām trūkst speciālistu. Tādēļ tā milzu finanšu līdzekļus ieguldījusi izglītībā – neatkarības gados izdarīts vairāk nekā visos 80 gados padomju iekārtā. Divreiz pieaudzis augstskolu skaits, trīsreiz – studējošo skaits, piecu gadu laikā piecas reizes audzis izglītības budžets. Tomēr izglītības kvalitāte joprojām neatbilst starptautiskiem standartiem, tāpēc Tadžikistāna, kurā ir augsta dzimstība un liels jaunu cilvēku īpatsvars, ir ieinteresēta smelties pieredzi no Latvijas mācībspēkiem, kā arī attīstīt universitāšu internacionalizāciju (Tadžikistānas augstskolās jau tagad mācās studenti no 24 valstīm). “Valsti uzbūvēs speciālisti, kadri, bez tiem nekā nebūs, tāpēc mēs esam šeit, jo uz tā pamata attīstās Eiropa.”
"Ideja, kas agrāk nebija aktuāla, šobrīd var izrādīties izšķiroša attīstībai."
Par perspektīvām sadarbības jomām varētu kļūt ķīmijas rūpniecība, informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, būvniecības un pārtikas industrija, kā arī tekstilizstrādājumu ražošana. Tadžikistāna tiek aicināta izmantot Latvijas transporta infrastruktūru.
Prezidents Valdis Zatlers aicināja tadžiku un latviešu uzņēmējus “būt atvērtiem jaunu kontaktu veidošanā, uzņemties iniciatīvu un uzdrošināties iet jaunus ceļus”. “Šodien veiksmes atslēga ir prasme elastīgi pielāgoties situācijai, spēja pārorientēties uz jaunām jomām un jaunu tirgu apgūšanu. Tāpēc tagad ir piemērots laiks celt gaismā idejas, kas vēl pirms gada vai diviem šķita nerealizējamas, neperspektīvas vai pārdrošas. Jebkura ideja, iniciatīva, kas agrāk nebija aktuāla, šobrīd var izrādīties izšķiroša attīstībai, ilgtspējai un veiksmīgai starpvalstu sadarbībai,” sacīja V. Zatlers.
Lielākie eksportētāji no Latvijas uz Tadžikistānu ir farmācijas, informācijas tehnoloģiju un būvmateriālu ražošanas uzņēmumi. Perspektīvas sadarbībai ir pārtikas un vieglajā rūpniecībā, IT un tūrismā.
Prezidents E. Rahmons Tadžikistānā valda jau kopš 1992. gada. Viņš vadīja valsti pilsoņu kara laikā, kurš izcēlās drīz pēc atdalīšanās no Padomju Savienības.
Vizītes laikā prezidenti pārrunāja ne vien globālo ekonomikas krīzi, bet arī nepieciešamību pēc sabiedrības uzticības valdošajai varai. Valstu vadītāji apsprieda pozīcijas svarīgākajos reģionālajos un starptautiskajos jautājumos, tai skaitā starptautiskā terorisma problēmu un narkotiku apkarošanu.
Tadžikistānas prezidents neslēpa sajūsmu par Latvijas un Itālijas hokeja spēli, ko viņš nedēļas nogalē apmeklēja kopā ar Latvijas prezidentu. “Es biju ļoti satraucies par to, ka, nedod Dievs, mūsu klātbūtnē Latvijas komanda zaudēs,” skaidroja E. Rahmons. “Es ļoti pārdzīvoju. Bet, līdzko mēs ienācām, tā jau spēles otrajā minūtē tika iesisti vārti. Jūsu fani ir lieliski, ļaudis ir ļoti draudzīgi un kulturāli. Tā bija arī līdzjutēju uzvara.”
