Vai globalizāciju iespējams vadīt?
Šveices kūrortpilsētā notiekošā foruma galvenais uzdevums šogad ir vērtēt, kāda varētu izveidoties pasaule pēc ekonomikas krīzes. Tāpat tiks apspriestas klimata pārmaiņas. Rīkotāji šā gada pasākumu pieteikuši kā vienu no svarīgākajiem notikumiem kopš foruma dibināšanas.
Forumā šogad galvenokārt piedalās politiķi un valdību finanšu politikas veidotāji, nevis baņķieri, kam daudzi piedēvē atbildību par kredītu tirgus sagruvumu. Paredzēts, ka forumā piedalīsies vairāk nekā 2500 dalībnieku no 96 valstīm. To skaitā būs arī 41 valsts vadītājs, kas šogad ir rekordliels skaits, kā arī ekonomikas, ārlietu, enerģētikas, tirdzniecības ministri, pasaules lielākie uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Plašo tikšanos 28. janvārī atklāj Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Pasākumu apmeklē arī Ķīnas, Vācijas, Japānas un Lielbritānijas valsts galvas. ASV prezidents Baraks Obama uz Davosu nosūtījis savus ekonomikas un nacionālās drošības padomniekus.
Kā atzinis foruma dibinātājs Klauss Švābs, krīze ir parādījusi, ka pasaule vairs nespēj tikt galā ar mūsdienu sarežģītajām problēmām. Ekonomikas krīze atklāj vairākas savstarpēji saistītas problēmas: globālo nelīdzsvarotību, finanšu un biznesa cikla zemāko punktu, sistēmiskās krīzes un uzticības krīzi. Forumā jācenšas atrast veidi, kā reformēt „finanšu arhitektūru” un atkal iedarbināt globālo ekonomiku. Daži no pasaules lielākajiem uzņēmējiem paši atzīst, ka pēdējos gados ekonomika kļuvusi ārkārtīgi svārstīga. Tiek pieļauta iespēja, ka nākotnē finanšu sektoru var nākties pārraudzīt stingrāk, pieprasot tā caurskatāmību, stingrāku atskaitīšanos un riska vadību.
Forumā piedalās ap 1400 kompāniju prezidenti un priekšsēdētāji. Daudzie izklaides pasākumi, kas bijuši raksturīgi iepriekšējiem forumiem, šoreiz nenotiks.
"Forumā šogad dominē politiķi, ne baņķieri."
Latviju Pasaules ekonomikas forumā Davosā no 27. janvāra līdz 1. februārim pārstāv Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidents tiksies gan ar citu valstu politiķiem, gan uzņēmējiem un viedokļu veidotājiem, kā arī starptautiskajiem medijiem, kas pēdējā laikā īpaši interesējas par Latviju.
Plānots, ka Valsts prezidentam būs arī vairākas divpusējās tikšanās ar Kaukāza valstu vadītājiem, kā arī ar Eiropas Savienības valstu, kas sniedz Latvijai finansiālo palīdzību, vadītājiem.
“Atsakāmies maksāt par jūsu radīto krīzi”
Davosas forums parasti izsauc arī antiglobālistu reakciju. Šogad kreisie radikāļi un anarhisti vienlaikus ar Davosas forumu bija ieplānojuši Ženēvā, tālu no Davosas esošā pilsētā, rīkot plašu, pret kapitālismu vērstu demonstrāciju. Taču varas iestādes to aizliedza, baidoties no vardarbības. Demonstrācijas plānotāji uzskata, ka ir pamats pulcēties Ženēvā laikā, kad “pasaules kapitālisms atrodas krīzē, jo šī pilsēta, privāto baņķieru un preču tirdzniecības namu bastions, ir sistēmas centrs”. Pulcēšanās Davosā, pēc protestētāju domām, būs mēģinājums no to puses, kas krīzi radījuši un no tās iedzīvojušies, “izstrādāt īstermiņa risinājumus, kas aizsargās viņu intereses”.
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados vardarbības protesta akcijas tika rīkotas pašā Davosā, taču tad, kad tās aizliedza, demonstranti pārcēlās uz Cīrihi vai Šveices galvaspilsētu Berni. Ženēvas municipalitāte baidās, ka protesti varētu pāraugt grautiņos, kādi notika 2003. gadā Francijā G8 sanāksmes laikā. Arī toreiz demonstrāciju organizētāji solīja, ka akcijas būs miermīlīgas, taču anarhistu grupas pilsētas centrā uzbruka veikaliem, bankām un birojiem, kā arī dedzināja automašīnas. Šogad protestētāji uzstāj, ka nevēlas maksāt par krīzi, kuru ir radījuši viņu tradicionālie pretinieki – starptautiskie baņķieri un finansisti.
