Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis un Lietuvas Ministru prezidents Andrjus Kubiļus pārrunāja arī jautājumus par finanšu un nodokļu politiku. Puses apspriedās par energotiltu izveidošanu starp Baltijas valstīm un Zviedriju, kā arī starp Poliju un Lietuvu.
Lietuvas premjers norādīja uz abu valstu patlaban kopīgo problēmu – ekonomikas recesiju. “Abās valstīs ir saspringta situācija - notiek izdevumu samazināšana, lai mazinātu budžeta deficītu, stabilizētu finanses un atbalstītu ekonomiku,” atzina Latvijas I. Godmanis. Savukārt A. Kubiļus uzskata, ka recesija ir labs laiks, lai veiktu reformas, kuras līdz šim tika atliktas.
Pieaugot nodokļiem Lietuvā, šīs valsts uzņēmumu vadītāji un akcionāri apsver iespējas daļēji vai pilnīgi pārcelt darbību uz ārzemēm, tai skaitā Latviju – tā nesen rakstīja lietuviešu biznesa laikraksts “Verslo žinios”. Latvija lietuviešu biznesu varētu piesaistīt tādēļ, ka tā atrodas tuvu, arī latviešu mentalitāte lietuviešiem ir pazīstama, bet nodokļu slogs darba devējiem esot nedaudz mazāks nekā Lietuvā.
"Protesti palīdzējuši Lietuvai aktīvāk ieviest reformas."
Lietuva arī gatavojas sūtīt projektu Eiropas Komisijai, aicinot iekļaut enerģētikas savienojumu ar Zviedriju prioritāro projektu sarakstā. Tādējādi šī projekta īstenošanai tiktu piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lietuva ir arī gatava piedalīties Baltijas un Zviedrijas savienojuma izbūves finansēšanā, kā arī iesaistīties vienota Baltijas enerģētikas savienojuma izveidē. Kā informēja premjeri, drīzumā tiks izlemts, vai savienojums ar Zviedriju tiks būvēts no Latvijas vai Lietuvas.
Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, nesen notika iedzīvotāju protesti. A. Kubiļus neuzskata, ka protesti kā tādi būtu problēma: viņaprāt, galvenais ir, kādas reformas tiek veiktas šo protestu iespaidā. Lietuvā šīs reformas norit augstākās izglītības un medicīnas jomā.
