Ar šādu paziņojumu prezidents nāca klajā trešdien, 14. janvārī, īpašā preses konferencē. Valsts prezidents Saeimai un Ministru kabinetam izvirzīja virkni prasību.
Zatlers pastiprina prasības
13. janvāra grautiņi liecina par to, ka sabiedrībā katastrofāli krītas uzticība valsts varai un amatpersonām, tāpēc prezidents Saeimai un valdībai katrai izvirza pa trim prasībām. Pirmkārt, Saeimai ir jāpieņem grozījumi Satversmē. “Uz jautājumu, kas notiks, ja tas netiks izdarīts 31. martā, es atbildēšu kategoriski – es rosināšu tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu,” sacīja V. Zatlers.
Saeimai jāgroza arī vēlēšanu likums, kas izslēgtu balsošanu tikai par “lokomotīvēm”, aiz kurām parlamentā tiek “ievilkti” pilsoņiem pilnīgi sveši cilvēki.
“Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš,” skaidroja prezidents.
Saeimai arī jāizveido īpaša finanšu un ekonomisko ekspertu padome, kas uzraudzītu ekonomikas stimulēšanas pasākumus un starptautiskā aizdevuma izlietojumu.
Savukārt valdībai pāris nedēļās skaidri jāliek priekšā tās reorganizācijas programma. Prezidents atgādināja, ka sagaida valdībā ieraudzīt jaunas sejas.
“Valdībā jābūt jaunām sejām, un partijām ir jāvadās nevis pēc politiķu ietekmes partijā, bet pēc to profesionalitātes. Es vēlos redzēt ministrus, kas ir kompetenti savā jomā, kas labi pārvalda svešvalodas un var veiksmīgi veikt valsts pārvaldes reformas un veiksmīgi pārstāvēt Latviju Eiropas institūcijās,” sacīja valsts galva. Vajadzības gadījumā var paplašināt koalīciju un veidot nacionālā izlīguma valdību.
Trešais uzdevums valdībai ir beidzot izvēlēties jaunu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju. Tā izvirzīšanas process ir kļuvis “pārāk ilgs, un nav nekāds attaisnojums par to, ka tas nav paveikts”.
Tikai šo soļu izpilde varētu nomierināt sabiedrību. Varai ir jāstrādā ar rezultātu, ko redz sabiedrība, piebilda prezidents.
Nākotnē – nulle iecietības pret vardarbību
Premjers Ivars Godmanis pēc otrdien Vecrīgā notikušajiem grautiņiem neplāno pieprasīt iekšlietu ministra Mareka Segliņa demisiju un uzver: gan policijas, gan ministra darbības bijušas maksimāli iespējamās tā brīža situācijai. Pēc ārkārtas valdības sēdes trešdien, 14. janvārī, kurā tika uzklausīti atbildīgo dienestu ziņojumi, premjers žurnālistiem atzina, ka valdībai būs jāveic grozījumi normatīvajos aktos, kas nākotnē samazinātu “šādas izpausmes uz grautiņiem”. Iecerēts, ka izmaiņas normatīvajos aktos sagatavos Tieslietu un Iekšlietu ministrija, pieaicinot arī Rīgas pašvaldības pārstāvjus.
Lai gan pagaidām vēl nav apzināti grautiņu radītie zaudējumi, I. Godmanis uzsvēra, ka valdībai jau drīzumā būs jālemj par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai kompensētu nodarītos postījumus, kā arī radušos izdevumus. I. Godmanis arī atzina, ka šādu protesta akciju norisi izprovocējusi vesela notikumu virkne, tomēr pamatā varētu būt arī ekonomiskā situācija, kura piedzīvo fundamentālu kritumu, tāpēc kopējais fons neesot pateicīgs. Valdībai nākas spert nozīmīgus soļus un veikt izdevumu samazinājumus, kas neizbēgami atsaucas uz iedzīvotāju ienākumiem un darbavietu skaitu, tādējādi tikai paaugstinot neapmierinātību sabiedrībā. “Jautājums ir par formu - uzbrukumi policijai un armijai apmētājot ar akmeņiem un kliedzot “Latvija”, nav savienojami,” sacīja I. Godmanis, uzsverot, ka turpmāk šādas izpausmes no tiesībsargājošo iestāžu puses netiks pieļautas. Esošajā situācijā nopietna atbildība ir jāuzņemas arī šādu masu pasākumu rīkotājiem, kā arī tiem politiskajiem spēkiem, kas šo situāciju cenšas izmantot, uzskata I. Godmanis.
