Grozījumu mērķis ir novērst vairākas ilgstoši neatrisinātas problēmas nozarē un nodrošināt skaidrus spēles noteikumus gan ostu pārvaldēm, gan pašvaldībām, uzņēmējiem un investoriem, norāda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Likumprojekts precizē ostu teritoriju iedalījumu pamatdarbības un industriālajās teritorijās, ostu pārvalžu funkcijas un nekustamo īpašumu pārvaldību, tādējādi mazinot neskaidrības tiesību normu piemērošanā.
Būtiskas izmaiņas paredzētas ostu pārvaldībā. Lai veicinātu profesionālu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanu, ostu padomju locekļus un pārvaldniekus plānots izraudzīties atklātā konkursā. Kandidātiem būs jāatbilst noteiktām kvalifikācijas un reputācijas prasībām. Tas palīdzēs mazināt politiskās ietekmes un interešu konfliktu riskus, vienlaikus stiprinot labas pārvaldības principus, minēts likumprojekta anotācijā.
Paredzēts, ka ostas padomē darbosies seši locekļi – trīs Ministru kabineta un trīs attiecīgās pašvaldības iecelti pārstāvji. Lai padome būtu lemtspējīga, tās sapulcē būs jāpiedalās vismaz pieciem tās locekļiem. Savukārt lēmumu pieņemšanai būs nepieciešams vismaz četru padomes locekļu atbalsts.
Likumprojekts nosaka arī to, kā ostu pārvaldes varēs rīkoties ar to valdījumā esošajiem īpašumiem. Tas paredz pārskatāmākus nosacījumus zemes un citu īpašumu iznomāšanai, apbūves tiesību piešķiršanai un investīciju projektu īstenošanai.
Tā, piemēram, plānots noteikt, ka ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 70 gadus. Izņēmums paredzēts gadījumiem, kad plānoto un ieguldīto investīciju apjoms pārsniegs 90 miljonus eiro. Šādos gadījumos servitūtu tiesību termiņš varēs sasniegt 99 gadus.
Tāpat ar grozījumiem plānots pilnveidot arī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes darbību, kā arī precizēt jautājumus, kas saistīti ar mazo ostu pārvaldību. Vienlaikus paredzēti pārejas nosacījumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu ostu pārvalžu darbu līdz jauno padomju izraudzīšanai.
Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Rīgas, Ventspils un Liepājas osta -, kā arī vairākas mazās ostas, tostarp Skultē, Mērsragā, Salacgrīvā, Pāvilostā, Rojā, Engurē un Jūrmalā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.
