Atbilstoši Darba likuma 137. panta pirmajai daļai darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, dīkstāves laiku.

Situācijās, kad darbinieks viņam noteikto darbu nevar izpildīt normālā darba laika ietvaros vai darba devējam ir nepieciešamība nodarbināt darbinieku virs viņam nolīgtā darba laika, pusēm rakstveidā jāvienojas par virsstundu darbu. Šāda vienošanās ir slēdzama katru reizi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par virsstundu darba veikšanu. Tiesību literatūrā norādīts, ka par vienošanos varētu uzskatīt arī piekrišanu darba grafikiem, kuros ir norādīts, ka pārskata periodā ir nepieciešams veikt virsstundas.

Jāņem vērā, ka virsstundu aprēķināšana (konstatēšana), līdz ar to virsstundu darba atlīdzināšana summētā darba laika gadījumā, tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam. Piemēram, ja summētā darba laika pārskata periods nolīgts trīs mēneši, virsstundu darba atlīdzināšana tiek veikta, noslēdzoties pārskata periodam – trijiem mēnešiem. Ja pārskata periodā darbinieka nostrādāto stundu skaits pārsniedz darbinieka normālo darba laiku, konstatējams virsstundu darbs.

Ja darbinieks ir veicis virsstundu darbu, tad saskaņā ar Darba likuma 68. panta pirmo daļu tas saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no noteiktās dienas vai stundas likmes.

Vienlaikus vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta devīto daļu līdz ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Darba likuma 136. panta desmitajā daļā noteikts: ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.

Atsevišķos gadījumos atbilstoši Darba likuma 136. panta trešajai daļai darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas. Šie izņēmuma gadījumi ir:

• ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
• steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.