Ko ietver prasība saskaņā ar vadītāja norādījumiem pildīt citus darba uzdevumus

Valsts darba inspekcija: Jāvērtē, vai uzdotais atbilst pamatdarba pienākumiem vai ir papildu darbs

Dace Stivriņa

Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja

• Kā ir skaidrojams darba līguma punkts, kas noteic, ka saskaņā ar vadītāja norādījumiem darbiniekam jāpilda arī citi darba uzdevumi?

^{Darba likums noteic, ka darba līgumā jāietver Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktā informācija, tostarp darbinieka profesija atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgs nolīgtā darba raksturojums, nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, nolīgtās darba samaksas apmērs, izmaksas veids un laiks.}

^{Savukārt Darba likuma 56. panta pirmajā daļā noteikts, ka darba devējs ar saviem rīkojumiem darba līguma ietvaros var precizēt darbinieka darba pienākumus. Proti, darba devējs ar rīkojumu var precizēt un konkretizēt tikai tos darbinieka pienākumus, kas nolīgti darba līgumā vai amata aprakstā darbinieka saistības (nolīgtā pamatdarba) izpildījumam.}

• Vai darba devējs, pamatojoties uz darba līguma punktu, kas paredz iespēju uzdot pildīt citus pienākumus, ir tiesīgs uzdot darbiniekam pildīt jebkādus citus uzdevumus, tostarp tādus, kas nav saistīti ar viņa ieņemamo amatu?

^{Saskaņā ar Darba likuma 56. panta trešo daļu darba devējam nav tiesību prasīt, lai darbinieks veiktu darba līgumā neparedzētu darbu, izņemot Darba likuma 57. pantā noteiktos gadījumus. Atbilstoši Darba likuma 57. panta pirmajai daļai darba devējam ir tiesības ne ilgāk kā uz vienu mēnesi viena gada laikā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā.}

^{Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu. Savukārt, ja nepastāv Darba likuma 57. pantā noteiktie apstākļi, tad darba devējs ar rīkojumu nevar likt darbiniekam veikt jebkādus citus darba pienākumus, kas nav paredzēti darba līgumā. Šādā gadījumā ir jāgroza darba līgums.}

• Vai darbinieks var atteikties pildīt uzdotos uzdevumus, ja tie nav saistīti ar viņa ieņemamo amatu un profesionālo izglītību, piemēram, ja IT sistēmu administratoram tiek uzdots pildīt darba aizsardzības speciālista pienākumus?

^{Darba likums neaizliedz darbiniekam un darba devējam līdztekus nolīgtajam pamatdarbam vienoties par tāda darba veikšanu, kas nav paredzēts darba līgumā (saskaņā ar Darba likuma 65. panta pirmo daļu). Tas tādā gadījumā būs papildu darbs, par kura veikšanu pusēm ir jāvienojas. Līdz ar to darbiniekam ir tiesības atteikties veikt papildu darbu. Tādējādi, ja darba devēja uzdotie pienākumi neatbilst darbinieka nolīgtajam pamatdarbam, tie ir vērtējami kā papildu darbs.}

• Ja citu – darba līgumā neparedzētu – uzdevumu izpilde ir papildu darbs, vai par šo uzdevumu izpildi ir nosakāma papildu samaksa?

^{Jā, ja puses vienojas un darbinieks piekrīt veikt papildu darbu, tad saskaņā ar Darba likuma 65. panta pirmo daļu par papildu darba veikšanu ir jāparedz atbilstoša piemaksa, kuras lielumu nosaka darba koplīgums vai darba līgums vai par kuru puses savstarpēji vienojas. Vienlaikus jāņem vērā, ka papildu darbs ir veicams darbiniekam nolīgtā darba laika ietvaros.}

• Kādus citus darba uzdevumus darba devējs ir tiesīgs uzdot, pamatojoties uz šādu punktu darba līgumā?

^{Runa būs par tādiem darba uzdevumiem, kas atbilst darbinieka nolīgtajam pamatdarbam. Proti, šādā veidā darba devējs precizē darba līgumā vai amata aprakstā darbiniekam noteiktos darba pienākumus, un tie nav uzskatāmi par papildu darbu.}

• Kādā formā – mutvārdos, rakstveidā – darba devējs uzdod citus darba uzdevumus? Vai rīkojuma eksemplārs ir jāizsniedz darbiniekam?

^{Darba likumā tikai atsevišķos gadījumos tiek norādīts, ka rīkojums izdodams noteiktā formā. Ja šādas norādes nav, tad darba devējs var izvēlēties rīkojuma formu, sagatavot rīkojumu rakstveidā vai arī izdot mutvārdu rīkojumu. Darbiniekam ir pienākums pakļauties darba devēja rīkojumiem (skatīt Darba likuma 28. panta otro daļu un 39. pantu). Vienlaikus, izdodot mutvārdu rīkojumu, darba devējam jāņem vērā apstāklis, ka darbinieks var šo rīkojumu nepildīt un darba devējs pēc tam nevarēs pierādīt, ka šāds rīkojums ir ticis izdots.}

^{Darba likums neparedz, ka darba devējam būtu pienākums rīkojuma eksemplāru izsniegt darbiniekam. Tomēr, ņemot vērā to, ka darbinieks var apstrīdēt darba devēja rīkojuma tiesiskumu, darbiniekam jābūt iespējai tikt informētam par precīzu rīkojuma saturu. Tā kā Satversmes 90. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, no šī panta izriet darbinieka tiesības pieprasīt no darba devēja rīkojuma eksemplāru vai, ja rīkojums nav noformēts rakstveidā, pieprasīt šī rīkojuma izdošanu rakstveidā un tā eksemplāra izsniegšanu.}

• Kas darbiniekam būtu jāņem vērā, ja darba devējs viņam liek izpildīt citus, ar darba līgumu nesaistītus darba uzdevumus?

^{Ja darba devēja uzdotie pienākumi neatbilst darbinieka nolīgtajam pamatdarbam, tad darbiniekam ir tiesības uz to norādīt, izskaidrojot, ka par papildu darba veikšanu ir jāvienojas. Darbiniekam ir tiesības atteikties no papildu darba. Tikai tad, ja puses ir vienojušās par tā veikšanu, kā arī ir vienojušās par piemaksas apmēru, darbinieks var šo darbu izpildīt.}

^{Savukārt tad, ja darba devējs darba līgumā vai amata aprakstā ir precizējis darbiniekam noteiktos darba pienākumus un tie atbilst darbinieka nolīgtajam pamatdarbam, darbiniekam nav tiesību atteikties no šo pienākumu izpildes.}

Valsts kanceleja: Par papildu darbu uzskatāms arī palielināts darba apjoms

Valsts kanceleja

• Valsts civildienesta likuma 20. un 21. pants vispārēji nosaka pienākumu ierēdnim pildīt citus pienākumus. Vai noteikumi par citu uzdevumu izpildi atšķiras ierēdnim un personai, kas ir nodarbināta uz darba līguma pamata?

^{Valsts civildienesta attiecības tiek nodibinātas (un izbeigtas) ar administratīvu aktu, nevis darba līgumu, kā tas ierasts darba tiesiskajās attiecībās. Līdz ar to arī dažādi citi ar dienesta gaitu saistīti aspekti, tostarp uzdevumu došana un ierēdņu pienākumu maiņa, notiek vienpusēji, nav nepieciešama savstarpēja pušu vienošanās.}

^{Vienlaikus jāņem vērā, ka ierēdnis pamatā veic pienākumus, kas viņam ir noteikti amata aprakstā. Ne vienmēr visus amata pienākumus ir iespējams precīzi uzskaitīt, līdz ar to iestādes amatu aprakstos mēdz ierakstīt, ka ierēdnis “veic arī citus pienākumus”.}

^{Tāpēc praksē ierēdņu amata aprakstos mēdz būt ietverts, ka viens no ierēdņa pienākumiem ir citu amata pienākumu vai citu līdzīgu amata pienākumu veikšana, kas parasti nozīmē, ka gadījumos, kad nodarbinātā tiešais vadītājs ierēdnim uzdod veikt kādus papildu pienākumus, šiem pienākumiem ir jāatbilst nodarbinātā spējām un kvalifikācijai.}

• Vai par papildu pienākumu izpildi likuma 21. pants paredz piemaksu?

^{Tas, vai konkrētajā gadījumā tiek noteikta piemaksa, būs atkarīgs no attiecīgās situācijas un iestādē noteiktās kārtības, kā arī tai pieejamajiem finanšu līdzekļiem.}

^{Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) 14. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka amatpersona (darbinieks) saņem piemaksu ne vairāk kā 30% apmērā no savas mēnešalgas, ja viņa papildus saviem tiešajiem amata (darba, dienesta) pienākumiem aizvieto prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) vai pilda vēl citus pienākumus. Piemaksas apmēru, noteikšanas pamatojumu, kā arī laikposmu, uz kuru nosakāma piemaksa, reglamentē attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas kompetentā amatpersona (institūcija). Ievērojot minēto, Atlīdzības likums nosaka piemaksas maksimālo apmēru, bet pati institūcija, ņemot vērā atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru, lemj par piemaksas noteikšanas pamatojumu, tas ir, kādos gadījumos piemaksa piešķirama, kādam jābūt tās apmēram un uz kādu laikposmu tā nosakāma.} 

^{Piemaksa par papildu darbu ir atlīdzība par papildu pienākumu pildīšanu, kam ir jābūt reālam, novērtējamam un pierādāmam faktam. Šādu papildu pienākumu pildīšana var rasties, pildot prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) pienākumus vai veicot kādus pienākumus ārpus noteiktas amatpersonas (darbinieka) amata aprakstā noteiktajam.}

^{Par papildu darbu uzskatāms arī palielināts darba apjoms un intensitāte, kas veidojas, pildot cita identiska amata pienākumus.}

^{Apjomu, kādā veidojas papildu slodze, var novērtēt tiešais vadītājs, kurš pārzina savu nodarbināto darba ikdienu un atbild par tās organizāciju. Nav pamata uzskatīt, ka vienīgi darbs, kas ietver cita veida pienākumus, kuri nav minēti nodarbinātā amata aprakstā, uzskatāms par papildu darbu. (Skatīt likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” sākotnējās ietekmes (ex ante) novērtējuma ziņojumu (anotāciju).)} 

• Vai ierēdnim ir tiesības atteikties no papildu pienākumiem?

^{Valsts civildienesta likums nereglamentē gadījumus, vai un kad ierēdnis var atteikties pildīt viņam uzdotos papildu pienākumus. Vienlaikus norādāms, ka ierēdņa tiešais vadītājs vislabāk pārzina savu padoto noslodzi un darba ikdienu, līdz ar to ikdienas situācijās liela nozīme ir komunikācijai starp ierēdni un viņa tiešo vadītāju. Ja ierēdnis uzskata, ka uzdoto uzdevumu nav iespējams izpildīt, tad viņam par to jāinformē tiešais vadītājs, kura uzdevums būs izvērtēt ierēdņa argumentus un izlemt, vai šo uzdevumu uzdot citam ierēdnim.}

^{Vienlaikus jāņem vērā, ka Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmajā daļā ir noteikts: ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma likumīgumu, tad viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu. Savukārt šā paša panta otrā daļa paredz, ka ierēdnim ir tiesības apstrīdēt saņemto rīkojumu vai uzdevumu, iesniedzot sūdzību nākamajai augstākajai amatpersonai, kura rīkojumu vai uzdevumu atceļ, atstāj to spēkā vai izdod jaunu (iestādes vadītājam spēkā ir cita kārtība).}

• Kādā formā – mutvārdos vai rakstveidā – ierēdnim tiek uzdoti papildu pienākumi?

^{Papildu pienākumu uzdošana lielākoties notiek ar rīkojumu, taču rīkojums var tikt izdots ne tikai rakstveidā, bet arī mutvārdos. Rīkojuma forma ir atkarīga no konkrēto pienākumu būtības, kā arī iestādē iedibinātās prakses.}