Šī konference/diskusija tika rīkota, reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem Rīgas domē saistībā ar nepieciešamību pārskatīt virkni ielu nosaukumus Rīgā, kas tikuši ieviesti rusifikācijas politikas un padomju totalitārā režīma laikā. Ielu nosaukumu maiņa tika aplūkota kā viens no elementiem okupācijas seku novēršanā Latvijas Republikā. Milzu ieguldījumu konferences satura veidošanā nodrošināja biedrība “Publiskās atmiņas centrs”.
Linda Ozola, Rīgas vicemēre: “Konferences mērķis bija un ir rosināt plašāku diskusiju sabiedrībā, skaidrojot dažādo rusifikācijas politikas un padomju laika mantoto ielu nosaukumu izcelsmi, personu, kuru vārdi atspoguļojas Latvijas ielu nosaukumos, veikumu, konkrētu nosaukumu ideoloģisko vēstījumu, to saistību ar mūsu valsts okupācijas pieredzi un ietekmi uz mūsdienu Latvijas sabiedrību.”
Konferencē dalībniekus kā pirmais uzrunāja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko (Olexandr Mischenko), kurš uzsvēra, ka karš nesākās brīdī, kad krita pirmās bumbas. Karš sākās ar propagandas raķetēm, kuras, tieši tāpat kā Latvijā, arī Ukrainā ir sastopamas uz katra stūra – sākot ar pieminekļiem pseidovaroņiem, kuri uzstādīti publiskās vietās, tajā skaitā pie skolām, uz kurām skolēni iet apgūt zināšanas, beidzot ar izglītības sistēmu, kurā tiek pasniegta izkropļota vēstures versija. Vēstnieks uzsvēra, ka pieminekļu, simbolu un citu “piemiņas” atribūtu tūlītēja novākšana ir mūsu izdzīvošanas politika. Ukraina ir spilgts piemērs gadiem ilgušai tolerancei, integrācijas mēģinājumiem un neveiksmīgam dialogam ar diasporas pārstāvjiem, kuri pat šodienas apstākļos, kad karš ilgst jau vairāk kā pusgadu, atklāti pauž atbalstu agresorvalstij.
Konferencē ar detalizētu referātu par Okupācijas ideoloģiskās propagandas tēlu toponīmikā vēsturisko ģenēzi piedalījās zvērināta advokāte Dr.iur. Kristīne Jarinovska, kura iedala simbolus divās grupās – tiesiski neatļautajos, kas ir tieši totalitārā režīma slavinošie objekti, un morālo, sociāli politisko apsvērumu dēļ nepieļaujamajos, kas izriet no rusifikācijas politikas, kas tika īstenota Latvijas teritorijā gan Krievijas Impērijas, gan Padomju Savienības laikā. Satversmē nostiprināto komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākumu komentēja Dr.iur. Ilona Kronberga, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre, vēršot uzmanību uz atbildīgo institūciju rīcību tā izpildē. Vienlaikus ar izvērstiem referātiem konferencē uzstājās Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Kārlis Kangeris, Austrumeiropas politikas pētnieks Arnis Latišenko un Publiskā atmiņas centra padomes loceklis Arturs Žvinklis.
Paneļdiskusijas moderēja Solvita Vība, Okupācijas muzeja direktore, un Linda Ozola, Rīgas domes vicemēre, un tajās piedalījās nozares eksperti un pētnieki, tajā skaitā arī Valsts valodas centra (VVC) direktors Māris Baltiņš un VVC Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta galvenais lingvists Dr. iur. Agris Timuška.
Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka šādai diskusijai ir jāturpinās, lai vienotos par objektiem, kurus nepieciešams pārdēvēt, vienlaikus apzinoties, ka šādai rīcībai ir jābūt sistēmiskai visās Latvijas pašvaldībās.
“Mēs turpināsim uzturēt diskusiju publiskajā telpā, uzrunāt sabiedriskos aktīvistus, tēmas ekspertus un iedzīvotāju pārstāvjus, ņemot vērā nepieciešamību iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā un tās izglītošanā par okupācijas seku novēršanu,” uzsver Rīgas domes deputāts Dāvis Stalts, kurš arī ir viens no konferences organizatoru komandas.
Konferences videoierakstu var apskatīt šeit: https://ieej.lv/jHhtl.
