Kriminālprocesa likuma 375. pants nosaka kārtību un personu apjomu, kam ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta otro daļu pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras, izmeklēšanas un kriminālsodu izpildes iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību. Visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

Papildus skaidrojams, ka Augstākās tiesas judikatūrā atzīts: Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem tiek kaut kas uzzināts. Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pēc galīgā nolēmuma stāšanās spēkā šāda veida informācija ir pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

Vienlaikus atbilstoši Augstākās tiesas atziņām, kaut arī vispārīgi informācijas pieejamību pēc lietas izskatīšanas un nolēmuma stāšanās spēkā regulē Informācijas atklātības likums, jāņem vērā, ka ir iespējamas situācijas, kad cita likuma speciālā tiesību norma noteic īpašu regulējumu informācijas pieejamībai. Izskatāmajā gadījumā tā ir Kriminālprocesa likuma 375. panta otrā daļa, kas reglamentē iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 21. decembra spriedumā lietā Nr. A420346515 ir norādīts, ka likumdevējs krimināllietas materiālu pieejamībai pēc kriminālprocesa pabeigšanas ir noteicis stingrākus pieejamības ierobežojumus salīdzinājumā ar Informācijas atklātības likumā noteikto cita veida ierobežotas pieejamības informācijas pieejamību. Savukārt iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem kriminālprocesa laikā ir reglamentēta vēl stingrāk.

Augstākā tiesa, interpretējot Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, ir atzinusi, ka konkrētā norma ir vērsta uz kriminālprocesa mērķa sasniegšanu. Tomēr materiālu neizsniegšana kriminālprocesā nevar būt pašmērķis, līdz ar to, ja tas procesa virzītāja ieskatā neietekmē procesa sekmīgu virzību, tad materiālu neizsniegšanai nav pamata.

Augstākās tiesas ieskatā minētā atziņa ir attiecināma arī uz izskatāmo gadījumu tādējādi, ka arī pabeigta kriminālprocesa gadījumā liegums iepazīties ar krimināllietas materiāliem nevar būt pašmērķīgs, bet tam jābūt vērstam uz konkrētu interešu aizsardzību.

Līdz ar to tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem nav aplūkojamas nepamatoti šauri, formāli koncentrējoties tikai uz personas kriminālprocesuālo statusu un nevērtējot to, kādu aizsargājamu interešu labad ir attaisnojams aizliegums personai iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Augstākā tiesa ir secinājusi, ka nozīme var būt arī veidam, kādā ir pabeigts konkrētais kriminālprocess. Ja kriminālprocess pabeigts ar lēmumu izbeigt kriminālprocesu, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums, tad šāda veida krimināllietas materiāliem, iespējams, nebūtu piešķirama tik augsta aizsardzības pakāpe kā, piemēram, tādas krimināllietas materiāliem, kurā taisīts notiesājošs spriedums.

Rakstot pieteikumu policijai, savu motivāciju varat pamatot ar Kriminālprocesa likuma 375. panta otro daļu, Informācijas atklātības likumu un iepriekš norādīto tiesas spriedumu.