Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA.
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām kopš 2022. gada pavasara uz Krieviju un Baltkrieviju ir aizliegts izvest jebkurā dalībvalsts oficiālajā valūtā denominētas banknotes. Aizliegums netiek piemērots, ja skaidra nauda ir nepieciešama uz Krieviju vai Baltkrieviju ceļojošu fizisku personu vai kopā ar šīm personām ceļojošu viņu tuvāko ģimenes locekļu personīgai lietošanai.
Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropas Padome 2022. gada marta sākumā aizliedza pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju eiro denominētas banknotes. Taču kopš 2022. gada 9. aprīļa stājās spēkā aizliegums no ES izvest jebkurā dalībvalsts oficiālajā valūtā denominētas banknotes.1
Noteiktās sankcijas nozīmē, ka uz Krieviju un Baltkrieviju jebkuras ES dalībvalsts oficiālās valūtas banknotes – eiro, Bulgārijas levu, Čehijas kronu, Dānijas kronu, Horvātijas kunu, Polijas zlotu, Rumānijas leju, Ungārijas forintu un Zviedrijas kronu – ir atļauts izvest samērīgā apmērā tikai personīgajām ceļojuma vai diplomātiskajām vajadzībām, skaidro Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Robežas šķērsotājam var būt līdzi skaidra nauda, ja viņš var apliecināt, ka tā ir paredzēta tikai personīgai lietošanai ceļojuma vajadzībām samērīgā apjomā, piemēram, lai segtu uzturēšanās un transporta izdevumus un samaksātu par pirkumiem.
Konkrēta summa tiesību aktos nav noteikta. VID muitas amatpersonas katru situāciju vērtē individuāli, ņemot vērā ceļojuma mērķi, ilgumu, kā arī riska indikatorus.
Piemēram, ja cilvēks dodas dažu dienu apciemojumā pie radiem un ir paņēmis līdzi vairākus tūkstošus eiro skaidrā naudā, tas nevarētu liecināt par skaidras naudas pārvietošanu ceļojuma vajadzībām samērīgā apjomā.
Izvest ES dalībvalstu oficiālo valūtu banknotes izmantošanai komerciālos nolūkos vai nodošanai citām personām nav atļauts.
Ja tiek konstatēts mēģinājums izvest uz Krieviju vai Baltkrieviju ceļojuma vajadzībām neatbilstošu, nesamērīgi lielu skaidras naudas summu, personai tiek liegts šķērsot robežu izbraukšanai no ES.
VID norāda, ka cilvēki paši lemj, kā turpmāk rīkoties.
VID atklāj, ka turpina palielināties pārvadātās skaidras naudas apjoms ES dalībvalstu oficiālo valūtu banknotēs, ko tiek mēģināts izvest no ES. Viens no iemesliem ir bezskaidras naudas norēķinu ierobežošana ar Krieviju un Baltkrieviju.
Lielākajā daļā gadījumu tiek mēģināts izvest eiro banknotes.
2023. gadā (līdz 21. martam) muita ir novērsusi 400 mēģinājumus pārvietot skaidru naudu uz Krieviju vai Baltkrieviju.
2022. gadā (aprīlī – decembrī) 250 gadījumos tika konstatēti mēģinājumi pārvietot skaidru naudu uz Krieviju vai Baltkrieviju.
Summas, ko vēlas izvest uz Krieviju un Baltkrieviju, ir dažādas - no pāris tūkstošiem līdz vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Piemēram, šī gada martā lielākā summa, ko persona mēģināja izvest uz Krieviju, bija 53 000 eiro.
Svarīgi atcerēties, ka, šķērsojot ES ārējo robežu (gan iebraucot, gan izbraucot), personai obligāti jādeklarē skaidra nauda, ja tās summa pārsniedz 10 000 eiro. Vairāk informācijas par skaidras naudas deklarēšanu šeit.
Turklāt VID drīkst kontrolēt skaidras naudas plūsmu ne tikai uz ārējās, bet arī uz iekšējās robežas.
Vairāk par tēmu >>
VID atklāj, ka nauda parasti iepakota personīgajās mantās vai paslēpta automašīnu konstrukcijā, piemēram, zem automašīnu salona apdares paneļiem, sēdekļiem, centrālās konsoles, ātrumpārslēga sviras apvalka, sēdekļos u. tml.
Turklāt cilvēki mēdz turēt naudu iespējami tuvu sev klāt: apģērba kabatās, tajā skaitā īpaši izveidotās, zem apģērba paslēpjamās somiņās u. tml. Ja nauda ir liela nomināla banknotēs, piemēram, 200 eiro banknotēs, jau neliels skaits banknošu veidos būtisku summu.
Bieži no muitas kontroles slēpto skaidro naudu palīdz atklāt muitas darba suņi.
Normatīvajos aktos nav paredzēts piemērot administratīvo sodu par mēģinājumu izvest ES dalībvalstu oficiālo valūtu uz Krieviju un Baltkrieviju. Taču saskaņā ar likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7. panta pirmo punktu par normatīvajos aktos noteiktā skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sods - 20% no summas, ko ir pienākums deklarēt. Šī likuma norma tiek attiecināta uz summu līdz 50 minimālajām mēnešalgām (šogad tas ir līdz 31 000 eiro).
Skaidras naudas summas, kas pārsniedz 31 000 eiro, pārvietošana pāri valsts ārējai robežai, to nedeklarējot vai nepatiesi deklarējot, ir noziedzīgs nodarījums, par ko persona jāsauc pie kriminālatbildības.
Saskaņā ar Krimināllikuma 195.2 panta 2.1 daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu – sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par šādu noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, – sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sods.
Par sankciju pārkāpšanu atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 84. pantā. Par Apvienoto Nāciju Organizācijas, ES un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu – sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sods.
Par tādām pašām darbībām, ja ar tām radīts būtisks kaitējums, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sods.
Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, — sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
2023. gadā (līdz 24. martam) VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākti pavisam 36 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 84. panta.
Vairāk par tēmu >>
Par skaidras naudas izvešanu pēc Krimināllikuma 84. panta kriminālprocesi nav uzsākti.
2023. gadā (līdz 24. martam) VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir uzsākusi 4 kriminālprocesus pēc Krimināllikuma 195. panta par skaidras naudas legalizēšanu. Pēc Krimināllikuma 195.2 panta kriminālprocesi nav uzsākti.
1 Padomes 2022. gada 8. aprīļa Regulas (ES) 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā un Padomes 2022. gada 8. aprīļa Regula (ES) 2022/577, ar ko groza Regulu (EK) Nr.765/2006 par ierobežojošiem pasākumiem, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā un Baltkrievijas iesaistīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
