Nekustamā īpašuma īpašniekam ir pilnīgas varas tiesības pār īpašumu, īpašnieks pēc savas gribas var to pārdot, nomāt, īrēt vai citādi atsavināt.

Tā kā nav noslēgts īres līgums, jums nav likumīgu tiesību izmantot dzīvokli un īpašnieks ar to var brīvi rīkoties.

Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2. panta otrajai daļai dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

Svarīgi, vai bērna tēvs ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, jo tas rada civiltiesiskas saistības pret bērnu.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā.

Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.

Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.

Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Atbilstoši Civillikuma 178. panta otrajai daļai, ja vecāki dzīvo šķirti, tad vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas vecāks, pie kura bērns dzīvo.

Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Juridiski mēģinot šo jautājumu atrisināt, varat piedāvāt bērna tēvam noslēgt ar jums īres līgumu līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Ar īres līguma pastāvēšanu jums būtu tiesisks pamats atrasties nekustamajā īpašumā.

Ja īres attiecības bērna tēvs neizvēlēsies, tad diemžēl viņam kā dzīvokļa īpašniekam ir tiesības izlikt jūs ar bērnu no nekustamā īpašuma. Tai pašā laikā bērna tēvam ir pienākums uzturēt un apgādāt savu bērnu un noteikt viņam dzīvesvietu, kas var arī nebūt nekustamais īpašums, kurā šobrīd dzīvojat.

Par bērna dzīvesvietas noteikšanu un saskarsmes tiesībām bērna vecākam ir tiesības celt prasību tiesā.

Bērna tēvs var noteikt bērnam dzīvesvietu, piemēram, pie vecvecākiem un piedalīties bērna aprūpē, līdz ar to viņš savus pienākumus, kas izriet no Civillikuma normām, būs izpildījis.

Šādas situācijas nav patīkamas, tādēļ pēc palīdzības noteikti varat vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, krīzes centrā vai bāriņtiesā.