Bērna vecākiem nav tiesību liegt bērnam tikties ar viņa vecvecākiem. Tas izriet no Civillikuma 181. panta, kurā noteikts, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm (saskarsmes tiesība). Tās ir bērna tiesības uz saskarsmi, nevis pienākums. Tātad bērnu nedrīkst piespiest šādai saskarsmei, ja viņš pats no tās atsakās. Savukārt jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Bērna vecvecāki var vērsties ar iesniegumu bāriņtiesā, aprakstot situāciju un lūdzot bāriņtiesu uzaicināt bērna vecākus (vai vienu no vecākiem) uz pārrunām un paskaidrojuma sniegšanu. Bāriņtiesa atbilstoši Bāriņtiesu likuma 16. panta 4. punktā noteiktajam ir tiesīga uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Šādās pārrunās būs iespējams arī noskaidrot, kādēļ vecāki liedz vecvecākiem saskarsmes tiesības ar mazbērnu un, iespējams, atrisināt abu pušu domstarpības.

Civillikuma 182. pantā noteikts, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Tātad, ja bērna vecāki liedz vecvecākiem saskarsmes tiesības ar bērnu, vecvecāki var vērsties tiesā ar prasību noteikt saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību.