VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
07. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Maksātnespēja
18
18

Kas jāzina par jauno Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

28. jūnijā tika izsludināts jaunais likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Regulējums izstrādāts finansiālajās grūtībās nonākušajiem, kas vēlas, bet nespēj segt savas no patērētāju kreditēšanas līguma izrietošās parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš. Fiziskās personas, kas atbildīs likumā noteiktajiem nosacījumiem, iespēju dzēst parādsaistības varēs sākt izmantot no 2022. gada 1. janvāra. Sarunā ar Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktori OLGU ZEILI un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektoru GATI LITVINU aplūkosim likumā paredzētos nosacījumus, kuriem izpildoties fiziskās personas tiks atbrīvotas no parādsaistībām.

Jaunā Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma (turpmāk – likums) mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu. Likumā noteikti principi un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums. Tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē.

Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.

Līdz šim personām, kuras nespēja segt savas parādsaistības, vienīgā pieejamā kolektīvā procedūra bija fiziskās personas maksātnespējas process. Taču, lai personai pasludinātu fiziskās personas maksātnespējas procesu, tās parādsaistībām bija jābūt vismaz 5000 eiro, turklāt, lai iesniegtu pieteikumu, personai vajadzēja segt valsts nodevu, kā arī samaksāt fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu. Proti, fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanas kopējās izmaksas vien pārsniedza 1000 eiro.

Kā skaidro Tieslietu ministrija (TM), šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir samērā dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apmēru līdz 5000 eiro, tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskajai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus. Tāpat parādniekam būs jāturpina pildīt saistības.

TM vērš uzmanību, ka pieteikumā būs jānorāda visas parādsaistības. Proti, personai nebūs iespējas norādīt tikai parādsaistības līdz 5000 eiro, bet atlikušās parādsaistības, piemēram, vēl 1000 eiro, nenorādīt.

Atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi.

Sarunas laikā noskaidrosim:

  • Kāda ir likuma būtība?
  • No kādām parādsaistībām fiziskā persona tiks atbrīvota?
  • Kādi nosacījumi jāizpilda, lai fiziskā persona varētu tikt atbrīvota no parādsaistībām?
  • Vai tiks vērtēts fiziskās personas godprātīgums?
  • Vai parādniekam pašam būs jāvērtē atbilstība visiem likumā minētajiem nosacījumiem?
  • Kam jāiesniedz pieteikums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, un kur meklēt pieteikuma veidlapu?
  • Vai notārs uzraudzīs gan parādnieka, gan kreditora tiesības?
  • Kad parādniekam būs jāapgūst finanšu pratības kursi?
  • Kādas ir sekas fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām?
  • Ar kādām izmaksām parādniekam jārēķinās?

Sarunā plašāk tiek aplūkots Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”“Spotify”“Apple” un “Google Podcasts” platformās.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
18
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 nedēļām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI