Tas, vai ir konstatējams virsstundu darbs, vērtējams atbilstoši darbinieka nolīgtajam darba laikam. Saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Turklāt, ja darbiniekam nolīgta summētā darba laika organizācija, tad atbilstoši Darba likuma 140. panta piektajai daļai darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu. Tādējādi summētā darba laika gadījumā virsstundu darbs tiek konstatēts, noslēdzoties pārskata periodam. 

Darba likuma 131. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Kā noteikts Darba likuma 133. panta pirmajā daļā, darbiniekam ir noteikta piecu dienu darba nedēļa. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, tad darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Darbiniekam atpūtas laiku nosaka, ievērojot Darba likuma 33. nodaļā noteiktos atpūtas laika vispārīgos noteikumus. Atbilstoši Darba likuma 144. panta pirmajai daļai vispārīgā gadījumā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās. Savukārt Darba likuma 135. pantā noteikts, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks laiks.  

Ņemot vērā minēto, svētku dienas un pirms svētku dienas samazina dienas, nedēļas (mēneša) normālā darba laika stundu daudzumu. Attiecīgi 2024. gada martā piecu darba dienu nedēļas normālais darba laiks ir 159 stundas. Tāpat vēršama uzmanība, ka nedēļā no 25.03.2024. līdz 31.03.2024. piecu dienu darba nedēļas normālais darba laiks, ņemot vērā pirmssvētku dienu 28.03.2024. un svētku dienu 29.03.2024. (Lielā piektdiena), ir nevis 40 stundas, bet gan 31 stunda.   

Tāpat par iespējamo virsstundu darbu norādāms, ka normālā darba laika stundu skaitā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, atvaļinājuma laiku, darbnespējas laiku u. tml. 

Piemēram, ja darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks, tad jāvērtē, kāds ir attiecīgās dienas vai nedēļas normālā darba laika stundu skaits. Ja darbinieka nostrādātās stundas pārsniedz attiecīgās dienas vai nedēļas normālā darba laika stundu skaitu, tad konstatējams virsstundu darbs.  

Tāpat, ja darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks un summētā darba laika organizācija ar pārskata periodu viens mēnesis un pārskata perioda ietvarā tiek izmantots ikgadējais apmaksātais atvaļinājums (piemēram, no 25.03.2024. līdz 26.03.2024.), tad nepieciešams konstatēt darbinieka normālo darba laiku. Ņemot vērā, ka darbinieks izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu no 25.03.2024. līdz 26.03.2024. (divas darba dienas), par atvaļinājuma laiku ir jāsamazina normālā darba laika stundu skaits, proti, par 16 stundām (divas darba dienas, katrā pa astoņām stundām). Tādējādi konkrētā darbinieka normālais darba laiks 2024. gada martā bija 143 stundas. Ja darbinieks saskaņā ar grafiku 2024. gada martā ir nostrādājis 171 stundu, tad secināms, ka piemērā aprakstītajos apstākļos darbiniekam veidojas 28 virsstundas.