Vai slimnīcai ir pienākums piesaistīt psihologu/psihoterapeitu pacientam, kurš ir iestājies stacionārā ar pamatslimību un ļoti smagu depresiju? Cilvēks depresijas dēļ pret ārstēšanu izturas noraidoši/pavirši. Cik zinu, pacientam ar smagu depresiju parasti jābūt pieejamai vismaz kādai psiholoģiskajai palīdzībai. Medikamenti pret depresiju šobrīd nepalīdz vai nav pietiekami efektīvi. Kā šādos gadījumos notiek ārstēšana, ņemot vērā, ka pacientu ar smagu depresiju var būt ļoti grūti motivēt un veicināt ārstēšanu? Piemēram, pacients vienu dienu var izturēties noraidoši, savukārt nākamajā dienā – pozitīvi.
Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu ārstējošais ārsts vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus un kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
Arī Veselības inspekcija (VI) apstiprina, ka ārstējošais ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un nozīmē nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, kā arī pieņem lēmumu par ārstēšanas taktikas izvēli konkrētajā situācijā, tostarp citu speciālistu piesaisti.
Jāņem vērā, ka psihiatriskā ārstēšana ir brīvprātīga, proti, pacientam tai ir jāpiekrīt. Ārstniecības likuma 68. pants nosaka gadījumus, kad to var veikt arī bez personas piekrišanas. Tie ir gadījumi, ja pacients:
Aicinām situāciju pārrunāt ar ārstniecības iestādi, kurā pacients ārstējas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
