Tirdzniecība ar suņiem, kaķiem un mājas seskiem ir atļauta dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, ja par tirdzniecību ar lolojumdzīvniekiem ir informēta PVD teritoriālā struktūrvienība, kā arī tirgos, ielu tirdzniecībā un mājas dzīvnieku izstādēs īpaši paredzētās vietās.
FOTO: Freepik
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecība ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" 6. nodaļā.
Kas jāievēro audzētājiem
Neviens normatīvais akts neaizliedz dzīvnieku pavairošanu, uzsver M. Riekstiņa, bet neatkarīgi no tā, vai dzīvniekus pavairo sev vai tirdzniecībai, ir jāievēro atsavināšanas nosacījumi, vakcinācijas prasības, jānodrošina, ka gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens u.c. prasības.
Zemkopības ministrija norāda, ka dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi:
Visas iepriekšminētās prasības ir attiecināmas arī uz bezšķirnes suņu un kaķu atsavināšanu. Tiesa, uz tiem nevar attiecināt prasību par ieraksta nodrošināšanu Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā.
Jābūt speciāli apmācītiem
Cilvēkiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, kopš 2013. gada ir jābūt speciāli apmācītiem – ir vajadzīgs noklausīties par to speciālu kursu un saņemt apliecību. LV portāls publikācijā Gribi pavairot mīļdzīvnieku? Ej kursos! jau skaidroja, ka apmācības nav vajadzīgas tikai tiem dzīvniekmīļiem, kuriem jau ir veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas izglītība.
"Neviens normatīvais akts neaizliedz dzīvnieku pavairošanu."
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 266 52. pantu, mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums septiņu darbdienu laikā rakstiski informēt PVD teritoriālo struktūrvienību, ja tas pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir), kā arī par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem jāinformē dienesta teritoriālā struktūrvienība.
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantam un MK noteikumiem Nr. 266 PVD inspektoriem ir tiesības kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš var tikt saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vajadzīgs ieraksts ciltsgrāmatā
Zemkopības ministrija akcentē, ka mājdzīvniekus pavairo tā, lai nekaitētu dzīvnieka veselībai un atbilstu tā etoloģijai. Tirdzniecība nav atļauta ar:
Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks pavairo viņam piederošos suņus, kaķus vai mājas (istabas) seskus un atsavina (pārdod, dāvina, atdod) to pēcnācējus, īpašnieks nodrošina, ka šķirnes mājas (istabas) dzīvnieki ir ierakstīti Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā. Šķirnes dzīvniekam ciltsrakstus izsniedz šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas saskaņā ar Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu un MK noteikumiem Nr. 473 "Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanas, šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas un ciltsrakstu izsniegšanas kārtība" ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
"Kādus pārdošanas noteikumus neievēro visbiežāk? Parasti tā ir vakcinācija un pārdošanas vecums – cenšas pārdot ātrāk, nekā tas ir atļauts."
Īpašnieks arī nodrošina, ka suņi ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē ir izdarīta atzīme par dzīvnieku atsavināšanu. Kucēnu apzīmēšanu un reģistrēšanu nosaka MK noteikumi Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība".
Sludinājumus kontrolē sabiedriskie inspektori
Tirdzniecība ar suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem ir atļauta mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošā teritorijā, ja par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem ir informēta PVD teritoriālā struktūrvienība, kā arī tirgos, ielu tirdzniecībā un mājas (istabas) dzīvnieku izstādēs īpaši paredzētās vietās saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos.
Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF), kas apvieno 36 klubus un ap 3000 biedru, prezidente Vija Klučniece stāsta, ka arī viņas vadītā organizācija kontrolē dzīvnieku pārdošanas sludinājumus portālā "ss.lv", ar PVD par to ir noslēgts īpašs sadarbības līgums. Speciāli apmācīti 10 – 12 sabiedriskie inspektori dažādos Latvijas reģionos zvana sludinājumu autoriem un bieži vien pietiekot tikai ar to, ka izstāsta pārdošanas noteikumus. "Šķirnes dzīvniekus drīkst tirgot tikai tie audzētāji, kas darbojas kinologu organizācijās, jo kucēnu, kaķēnu vai citu mājdzīvnieku vecākiem ir jābūt ierakstītiem ciltsgrāmatā," tā V. Klučniece.
Nelikumīgi audzēto šķirnes dzīvnieku sludinājumu skaits pēdējos gados esot sarucis. "Audzēšana palēnām sakārtojas. Kādus pārdošanas noteikumus neievēro visbiežāk? Parasti tā ir vakcinācija un pārdošanas vecums – cenšas nopārdot ātrāk, nekā tas ir atļauts," piemetina LKF vadītāja.
Otrajā skaidrojuma daļā par vecumu, kad drīkst tirgot dzīvniekus, un atsavināšanas līgumu.