Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” pirmajā lasījumā atbalstīja 87 deputāti. Pret nebija neviens, viens atturējās.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls
Budžeta grozījumi paredz valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus 4,775 miljardu latu apmērā, izdevumus – 4,864 miljardu latu apmērā.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu daļa, salīdzinot ar pašreiz noteikto, ir palielināta par 251,3 milj. latu, tajā skaitā par 136,9 milj. latu palielināta nodokļu ieņēmumu prognoze, par 23,4 milj. latu – nenodokļu ieņēmumu prognoze, par 86,4 milj. latu – ārvalstu finanšu palīdzība.
Budžeta izdevumu daļa ir palielināta par 219,4 milj. latu. Lielākās izdevumu pieauguma pozīcijas ir saistītas ar ES fondu projektiem Zemkopības ministrijā (88,2 milj. latu), papildus iemaksām ES budžetā (13,3 milj. latu), sociālā budžeta bāzes korekcijām (vecuma pensiju izmaksām - 21,2 milj. latu). Savukārt 70 miljoni latu ir sadalīti prioritāriem pasākumiem.
Ekonomikas veiksmīga attīstība no 2,5 procentiem uz 4 procentiem ļāvusi paaugstināt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam. Līdz ar to budžeta likumprojektā līdz 15,108 miljardiem latu ir palielināta iekšzemes kopprodukta prognoze. (Likuma "Par valsts budžetu 2012.gadam" 22.pants pašreiz paredz, ka IKP prognoze ir 14, 440 miljardi latu). Latos tas ir pieaugums par 668 miljoniem.
Piecas jomas vissvarīgākās
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis gan Saeimas plenārsēdē, gan pirms tam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzrunājot deputātus, uzsvēra, ka šie ir pirmie budžeta grozījumi pēdējo piecu gadu laikā, kuros var lemt par līdzekļu sadalīšanu prioritārajiem pasākumiem, nevis kā līdz šim – par fiskālo konsolidāciju.
Premjers uzskaitīja pamatlietas, kas padara iespējamus grozījumus: straujāka ekonomiskā attīstība, cīņa ar ēnu ekonomiku, arī šogad divi īstenotie pasākumi – sākumdeklarēšana un ieviestais uzņēmēju "baltais saraksts", kas uzņēmējiem, kuri godīgi maksā nodokļus, ļauj samazināt dažāda veida administratīvās procedūras.
Budžeta grozījumu prioritātes ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, demogrāfija, izglītība un kultūra.
"Prioritātes ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, demogrāfija, izglītība un kultūra. "
No īpaši dalītajiem 70 miljoniem latu lielākās summas (20,6 milj. latu) saņēmējai - Satiksmes ministrijai – galvenais ieguldījums paredzēts ceļu uzturēšanai un remontiem, atsevišķi izdalot Latgales programmu, kā arī dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem.
Veselības ministrija ir ar otru lielāko finansējumu (par 19,5 milj. latu), kas domāts slimnīcu finansēšanai, rindu mazināšanai, endoprotezēšanai un vairākiem citiem pasākumiem. Premjers norādīja, ka ar šiem grozījumiem sākti risināt arī demogrāfijas jautājumi – ar mātes un bērna veselības programmu, kura tiks turpināta arī nākamajos gados.
Izglītībā būtiskākais ir pedagogu darba samaksas palielināšana - jau no šā gada 1.septembra par 10 procentiem tiks paaugstināta zemākā darba samaksas likme (mēneša algas pieaugs par aptuveni 25 latiem) un par 10 procentiem paaugstināta alga pedagogiem ar augstākajām – ceturto un piekto - kvalifikācijas pakāpēm (mēnesī par aptuveni 50 latiem).
Kultūrā ir atbalstīti piešķīrumi atalgojuma izlīdzināšanai starp kultūrizglītības iestādēm un vispārizglītojošām skolām, Kultūrkapitāla fondam, Dziesmu un deju svētkiem un vairākiem citiem pasākumiem.
Ar piesardzību pret negausību
Lai gan Latvijas ekonomika šogad ir visstraujāk augošā Eiropas Savienībā (ES), gan premjers, gan finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka ārējais ekonomiskais fons joprojām ir nelabvēlīgs.
Tāpēc visus virsplāna ieņēmumus nav paredzēts iztērēt un šā gada budžeta grozījumi ieņēmumus un izdevumus līdzsvaro tā, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 1,9% no IKP, kas ļauj sasniegt nākamā gada budžeta deficīta mērķi – 1,4% no IKP.
V.Dombrovskis aicināja paturēt prātā nesenās krīzes mācības, neieslīgt eiforijā un nepakļauties "trekno gadu" kārdinājumam spiest gāzi grīdā, jo "fiskālajai disciplīnai ir jākļūst par normālu valsts uzvedības modeli".
A.Vilks Budžeta komisijā uzsvēra pozitīvo, ka ekonomikas pieaugumam ir plaša bāze, tas vairs nav tikai eksports, visās nozarēs ir pieaugums, arī tajās, kurās bija ļoti dziļš kritums. Latvijai palīdz arī tas, ka mūsu tirdzniecības partneri ir valstis ap Baltijas jūru, kuras varētu neietekmēt ekonomikas negatīvs scenārijs eirozonā, ja tāds būs.
"Atsevišķi naudas piešķīrumi vēl būs jāpaskaidro un jāpamato. "
Finanšu ministrs arī norādīja uz Latvijas uzņēmēju konkurētspēju daudzās jomās. Latvijai 70% eksports veido ar valstīm, kurām ir izaugsme virs vidējā līmeņa Eiropā. Un Latvijas izaugsme būs saistīta ar eksportu, jo mūsu iekšējais tirgus ir pārāk mazs, piebilda A.Vilks.
Budžeta naudas prasījumu ir bijis daudz vairāk, nekā iespējams dot. Finanšu ministrs uzsvēra: grozot budžetu, budžeta deficīts mazinās, ģenerējot vairāk ieņēmumus, izdevumu disciplīna tomēr tiek saglabāta.
Lielākā daļa papildu izdevumu ir vienreizēji pasākumi šim gadam, kam nesekos ietekme uz budžetu turpmākajos gados. Izņēmums ir pedagogu algu palielināšana un piešķīrums mātes un bērna veselības programmai. Tam naudu vajadzēs paredzēt arī nākamajos gados.
Diskusijas par naudas sadali turpināsies
Budžeta grozījumu likumprojektu paketē paredzēti grozījumi Invaliditātes likumā (saistībā ar nepieciešamo finansējumu skolēnu invalīdu asistentiem) un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, lai būtu likumīgs pamats kompensēt zaudējumus pārvadātājiem.
Budžeta grozījumus un pavadošos likumprojektus otrajā lasījumā paredzēts izskatīt 13.septembra kārtējā sēdē. Līdz tam komisijās tiks detalizētāk apspriesti valdības priekšlikumi budžetā virsplāna ienākušās naudas sadalei – gan par 70 miljoniem latu prioritāriem pasākumiem, gan citiem izdevumiem, kas paredzēti grozījumos.
Plenārsēdē pirmajā lasījumā un Budžeta komisijas sēdē jau tika prasīti un tiks gaidīti paskaidrojumi par piešķīrumu Nacionālās operas saimnieciskajai darbībai (jo vienlaikus nav iesniegti solītie Operas likuma grozījumi), par Murjāņu Sporta ģimnāzijas projektu, par nepieciešamību Saeimas vajadzībām iegādāties ēku par 1,7 miljoniem latu.
Ar grozījumiem nauda paredzēta gan nozarēm (ministrijām), gan valsts iestādēm un neatkarīgajām institūcijām. Papildu finansējumu šogad nav prasījusi Valsts prezidenta kanceleja un Valsts kontrole.
Ar grozījumiem paredzētās summas, kuras Finanšu ministrija Budžeta komisijā prezentēja kā izdevumus prioritārajiem pasākumiem
Aizsardzības ministrijai
Ārlietu ministrijai
Ekonomikas ministrijai
Iekšlietu ministrijai
Izglītības un zinātnes ministrijai
Kultūras ministrijai
Labklājības ministrijai
Satiksmes ministrijai
Tieslietu ministrijai
Finanšu ministrijai
Veselības ministrijai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
Zemkopības ministrijai
Ar visiem paredzētajiem 2012.gada valsts budžeta grozījumiem un paskaidrojumiem var iepazīties Saeimas mājaslapā.
