VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
21. februārī, 2013
Lasīšanai: 6 minūtes

Vai jaunie priekšlikumi publisko iepirkumu pilnveidošanai novērsīs korupcijas riskus?

LV portālam: IVARS MĒKONS, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks un darba grupas vadītājs; DACE GAILE, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja; INESE VOIKA, Sabiedrības par atklātību – Delna padomes priekšsēdētāja; JĀNIS BUTKEVIČS, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politikas nodaļas vadītājs
Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla kolāža

Publisko iepirkumu pilnveidošanai ekspertu darba grupa rosina paaugstināt mazo iepirkumu sliekšņus, noteikt pasūtītājam pienākumu publicēt noslēgtos iepirkuma līgumus un to grozījumus savā mājaslapā, koriģēt pārsūdzības sistēmu, vērsties pret līgumu nepildītājiem, nodrošināt aktuālu datu bāzi par nodokļu parādiem, paplašināt centralizētos iepirkumu jomas, Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijās paredzēt iepirkumu detalizētāku skaidrojumu.

Daļa no priekšlikumiem, ko valdība atbalstīja 3.janvārī, jau  iesniegti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. 12.februārī valdība izskatīja informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai", paredzot darba grupai uzdevumus konkrētu priekšlikumu izstrādei tuvākajos mēnešos.

Iepirkumu sistēmas pilnveidošana nepieciešama tiklab birokrātisku apgrūtinājumu mazināšanai, kā arī lielākai atklātībai, jo iepirkumi ir valsts un pašvaldību rīkošanās ar ļoti lielu nodokļu maksātāju naudu.

LV portāls mediju tikšanās laikā iepirkumu sistēmas pilnveidošanas uzlabojumu darba grupas pārstāvjiem jautāja:  Cik lielā mērā šie priekšlikumi novērš risku, ka pasūtītājs pasūtījumā iekļauj starpniecības naudu? Piemēram, būvniecībā strādājošie zina teikt, ka pasūtītājs var atrast simt un vienu iemeslu, kāpēc vilcināt darbu pieņemšanu, ja darbu veicējs nepiekristu samaksāt iepriekš "sarunātos" 10 procentus?
 

Ivars Mēkons, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks un darba grupas vadītājs:

Jāatzīst, ka negodprātīga rīcība var būt gan no valsts, gan arī no uzņēmēju puses. Tajā priekšlikumu klāstā, kas jau ir iesniegti Saeimā, ir runa arī par mazajiem iepirkumiem, kas pasūtītājam ir obligāti jāpublicē. Tas ir viens no pasākumiem.

Vēl būtiski korupcijas risku novēršanai ir pašreizējās iepirkumu pārsūdzības sistēmas izmaiņas, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadlīnijas, kurās varētu būt izklāstīta arī labākā prakse. Ja notiek atkāpes, tad ir jautājums, kāpēc. Tas ir kā sabiedrības uzraudzības mehānisms no visām iespējami iesaistītajām pusēm, tas mazinātu interesi un iespēju savas vēlmes izmantot potenciāli negodīgajiem abās pusēs.
 

Dace Gaile, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja:

Es tomēr gribētu uzsvērt, ka korupcijas procesā parasti ir divas puses. Ir viens maksātājs, un viens, kas saņem. Un šajā gadījumā tad ir jājautā – kur ir tās lietas, kas tiek ierosinātas KNAB, kur ir šī aktīvā pozīcija?

Ir tikai nepārtraukta runāšana, ka "es nepiedalos iepirkumos, bet es zinu, ka tur ir korupcija..." Kur  ir tā godīgā nostāja no uzņēmējiem? Mēs tikai runājam. Man ir apnikusi runāšanas uzklausīšana bez darīšanas!
 

Inese Voika, Sabiedrības par atklātību – Delna padomes priekšsēdētāja:

Es piekrītu tam, ka, lai attīrītu procesu, noteikti ir jāiesaistās uzņēmējiem. Uzņēmēji ir sistēmas lietotāji. Jā, ir jāiegulda savi resursi, ja par to runā, tad nevar domāt tikai par to, ka es iešu tikai tur, kur man tā kabata vieglāk pildās. Šādas lietas var novērst, var redzēt tajā vietā, kur tās notiek.

Par to runāt vispārīgi ir ļoti bīstami, jo tas ir tā, kā runāt par visu un par neko. Tā nav šodienas sarunas tēma, bet, ja runā par darbu nodošanu un kukuli, par darbu saņemšanu un kukuli – process ir vispārēji korumpēts, un izlaidusies kaut kādu vēsturisku iemeslu dēļ var būt ir gan viena, gan otra puse.

Mēs zinām, ka arī būvnieki piestāda ultimātus un saka, ka mums nav naudas. Tas tikai apliecina, būvniecībā starpniecības naudu problēma pastāv. Procesa pārskatāmība ir ciešā mērā saistīta ar būvuzraugu profesionalitāti un neatkarību. Piemēram, tādā valsts nozīmes projektā kā jaunā nacionālā bibliotēka droši vien mēs arī šādas lietas varētu pieredzēt, ja nebūtu profesionāls, neatkarīgs un starptautiski atzīts būvuzraugs, kas laika gaitā ir sekojis līdzi katrai caurulei, kas tur ielikta. Bez tam ir jābūt kādam, kas var šos strīdus profesionāli izšķirt.

Līgumu publicēšana daļēji var palīdzēt mazākās lietās, bet pavisam konkrētās ir vajadzīgs kāds uz vietas, kas spēj izvērtēt.
 

Jānis Butkevičs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politikas nodaļas vadītājs:

Manuprāt, šis nav tik daudz Publisko iepirkumu likuma jautājums. Bet drīzāk ir jautājums, kas adresēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Jo tas ir korupcijas aspekts, kukuļošana, kas ir krimināltiesiski sodāma darbība.

Mēs taču nevaram ierakstīt Publisko iepirkumu likumā – nemaksājiet pasūtītājam 10 procentus! Un, ja arī tā ierakstīsim, tas būs tikai deklaratīvi. Tāpēc tas jārisina ar citiem mehānismiem.

No mūsu puses tas būtu aicinājums KNAB aktīvāk iesaistīties un arī  informēt gan komersantus, gan pasūtītājus par tādiem gadījumiem.

Uzziņa

Darba grupā priekšlikumu izstrādei grozījumiem Publisko iepirkumu likumā ir eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī nevalstiskā sektora - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Sabiedrības par atklātību – Delna.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI