Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dace Kalsone: „Iedzīvotājiem ir iespēja uzdot savu jautājumu, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80003000. Interneta vietnē „eiro.lv” var izlasīt arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem un plašu informāciju par visiem ar eiro ieviešanu saistītiem praktiskiem jautājumiem.”
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Ko pasaka Eiropas Savienības Padomes lēmums? Vai tā ir arī robežšķirtne Eiro projekta vadībai?
Ar 9.jūlija lēmumu Latvijas valsts izņēmuma statuss tiek atcelts, un juridiski eiro ieviešana Latvijā tiek nostiprināta trijos Eiropas tiesību aktos.
Eiropas Savienības Padome (ECOFIN), kurā ietilpst visu ES valstu finanšu ministri, 9.jūlijā pieņēma formālo lēmumu un nepieciešamos tiesību aktus: Padomes Lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā 2014.gada 1.janvārī; Padomes Regulu attiecībā uz eiro maiņas kursu Latvijā, kas groza Regulu Nr.2866/98; Padomes Regulu par grozījumiem Regulā Nr.974/98.
Taču pamatlikums, kas nosaka eiro ieviešanas kārtību, ir mūsu pašu likums, kas pieņemts šogad 31.janvārī un stājās spēkā šā gada 1.martā. Un mēs ļoti raiti turpinām tos darbus, kuri paredzēti likumā un eiro ieviešanas plānā, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 4.aprīļa rīkojumu Nr.136. Pēdējie grozījumi skatīti Ministru kabinetā šā gada 18.jūnijā. Savi darbi ir gan valsts, tas ir, publiskajam sektoram, gan privātajam sektoram.
Piekrītu, ka līdz šim daļa sabiedrības izturējās nogaidoši, bet ļoti daudzi arī strādāja, jo darbu grafiks ir saspringts.
Kopš likuma pieņemšanas jau ir stāstīts, kas tajā ir svarīgākais. Atgādināsim, ko paredz likums.
Vislielākās bažas līdz šim tika izteiktas par lata nomaiņas kursu. ECOFIN ar lēmumu 9.jūlijā, kā jau bija noteikti sagaidāms, ir apstiprinājusi iepriekš prognozēto Latvijas Bankas oficiālo kursu 1 eiro=0,702804 lati. Tātad maiņas kurss no latiem uz eiro ir neatsaucami fiksēts, un cilvēkiem tagad ir par vienu uztraukumu mazāk.
Euro ieviešanas kārtības likums paredz pāreju uz eiro 2014.gada 1.janvārī. Tas nozīmē, ka nākamā gada pirmajā dienā vienlaikus tiek ieviests eiro gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, gan arī elektroniskajā naudā. Ja kontā nauda ir latos, tos automātiski konvertēs eiro jau ar 1.janvāri. Bankas nodrošinās eiro ieviešanas brīdī kontā esošo latu automātisku pārvēršanu eiro pēc oficiālā kursa un bez maksas.
Divas nedēļas apgrozībā vienlaikus būs abas valūtas – gan lats, gan eiro. Ja maksāsiet latos, atlikumu saņemsiet eiro.
Likums paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu – trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas.
Tāpat noteikts latu nomaiņas periods – pusgadu pēc eiro ieviešanas latus pret eiro bez maksas mainīs visās kredītiestādēs, trīs mēnešus – arī noteiktās 302 Latvijas Pasta nodaļās (saraksts).
Likumā ir definēta strikta prasība valūtas konvertācijai – noapaļošanā ir jāizmanto matemātikas princips, t.i., iegūto summu eiro noapaļo līdz pēdējam centam.
Vēl svarīgi, ka nav jāpārslēdz līgumi. Piemēram, uz darba līgumiem, īres līgumiem, depozīta un kredīta līgumiem, jebkuriem saistību līgumiem attiecas nepārtrauktības princips. Tātad visas līgumos minētās summas latos tiek uzskatītas par summām eiro pēc oficiālā maiņas kursa (1 lats=0,702804 eiro) un ievērojot matemātiskos noapaļošanas principus. Tas nozīmē, ka tie līgumi, kas noslēgti par summu latos, nebūs jāpārslēdz, bet summa jāpārvērš eiro pēc minētā noapaļošanas principa.
Euro ieviešanas kārtības likums nosaka tikai pamatprincipus, un privāto tiesību jomā ir svarīgi tos ievērot, taču detaļās netiek uzlikti papildu juridiskie nosacījumi pārejas periodam.
Eiro skar pilnīgi visus iedzīvotājus, jo algas, pabalstus, pensijas, stipendijas pēc 1.janvāra izmaksās eiro.
Gatavoties eiro ieviešanai Latvija sāka laikus. Eiroskeptiķiem šķita – par ātru, citiem – ka nepagūs visu izdarīt. Kādi ir galvenie jau padarītie darbi?
Eiro ieviešanas projektā strādā vairākas darba grupas un apakšgrupas, kas ir, piemēram, izstrādājušas praktiskās vadlīnijas pārejai uz eiro un ir noderīgas ikvienam – komersantiem, pašvaldībām, ikvienai privātpersonai.
Secīgi strādājam plašā laukā, un visa informācija ir atspoguļota vietnē "eiro.lv". Rīkojam seminārus gan Rīgā, gan novados un pagastos – uzņēmējiem, profesionālajām organizācijām, speciālistu grupām, piemēram, grāmatvežiem, lai praktiķiem būtu iespēja izteikt savu viedokli par normatīvajiem aktiem jau to tapšanas stadijā. Daudzas korekcijas un papildinājumi normatīvo aktu projektos un vadlīnijās ir iekļauti, uzklausot uzņēmēju un dažādu jomu speciālistu lietišķus padomus.
Mums ir svarīgi, lai cilvēki saņemtu atbildes uz visiem jautājumiem, jo nav maznozīmīgu jautājumu, katram – vai tas ir iedzīvotājs, vai uzņēmuma grāmatvedis – tieši viņa jautājums taču ir vissvarīgākais.
Tas sausi skan, bet ar konkrētiem eiro ieviešanas pasākumiem jānodrošina skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešana, sabiedrības informēšana, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošana eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzība arī pārejas periodā.
Visbiežāk atsevišķas tirgotāju organizācijas pauž satraukumu un norāda uz aplēsēm, ka eiro ieviešanas izmaksas būs pārmērīgs slogs. Vai tam ir pamats?
Privātajam sektoram izmaksas ir saistītas ar informācijas sistēmu pielāgošanu. Ir uzņēmumi, kuri, kā paši teic, jau plānojuši eiro ieviešanas periodu un zināmā mērā tam pakārtoja grāmatvedības sistēmas nomaiņas ciklu. Līdz ar to viņiem šo papildu izmaksu nav.
Tirgotāju nozarē galvenie darbi ir kases aparātu pielāgošana, cenu zīmju prasību nodrošināšana paralēlo cenu atspoguļošanas periodā. Protams, arī jautājumi, kas attiecas uz skaidrās naudas priekšpiegādi eiro ieviešanas sākumā.
Kas attiecas uz kases aparātiem, tirgotāju asociācijas ir teikušas, ka jautājumi ir skaidri. Pateicoties sadarbībai starp Valsts ieņēmumu dienestu, kases aparātu apkalpotājiem un tirgotāju asociācijām, tika apzinātas visas iespējamās problēmas, noskaidrota informācija par visiem kases aparātiem.
Ministru kabineta 282.noteikumos ir uzskaitīti visi aparātu modeļi, kurus nevajag pielāgot, kuri ir atbrīvoti no Euro ieviešanas kārtības likuma 13.panta 2.daļas prasībām. Tātad, ja arī kases aparāts nav tik moderns, nekas nav jādara. Šajā ziņā mazajiem tirgotājiem nav papildu izmaksu. Viņiem galvenais ir zināt šo informāciju, lai lieki neuztrauktos.
Semināros stāstām par igauņu pieredzi, piemēram, kasu organizācijā. Proti, ja veikalā ir vairākas kases, tad pie vienas varētu ērti maksāt tikai latos, pie otras – eiro un trešajā maksāt ar karti. Tad divas nedēļas ar abām valūtām aizritētu vieglāk.
Valsts ieņēmumu dienests arī pašreiz ir gatavs uzklausīt priekšlikumus, ja nu gadījumā vēl kāda profesionālā grupa uzskatītu, ka nepieciešami kādi precizējumi.
Paralēlās cenu atspoguļošanas periodā uz cenu zīmēm jābūt norādēm gan eiro, gan latos. Katram periodam – pirms un pēc eiro ieviešanas – prasības nedaudz atšķiras. Gala cena jānorāda gan latos, gan eiro visus deviņus mēnešus, taču latu periodā vēl nāk klāt mērvienības cena latos un eiro periodā – mērvienības cena eiro valūtā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs semināros atspoguļo to cenu zīmi, kas būs derīga visus deviņus mēnešus, un tas palīdz uzņēmējiem apzināt reālo darāmo darbu. Noteikumi izskaidroti Patērētāju tiesību aizsardzības centra izstrādātajās vadlīnijās. Kolēģi ir lūkojuši Igaunijas pieredzi un ļoti rūpīgi vērtējuši cenu norādes prasības, lai tās nepārsniegtu nepieciešamo minimumu. Tātad, lai patērētājs, pircējs, pakalpojuma saņēmējs būtu pasargāts, taču – lai nav uzliktas pārspīlētas prasības arī tirgotājam.
Semināros par cenu norādi latos un eiro ir jautāts un PTAC speciālisti skaidrojuši, ka, piemēram, uz lineāla nav jābūt cenām abās valūtās, bet tikai tām cenu zīmēm, kas ir plauktos.
Trešais darbu bloks tirgotājiem ir skaidrās naudas priekšpiegādes jautājumi. Noteikumus un ieteikumus izstrādā skaidrās naudas darba grupa, ko vada Latvijas Bankas speciālisti. Ir ļoti precīzi izstrādāta kārtība, kā Latvijas Banka nodod eiro komercbankām, kā tālāk komercbankas nodod naudu tirgotājiem. Ir sagatavoti standartlīgumi, standartveidlapas, informācija par bezprocenta kredīta iespējām, kā nauda tiek rezervēta tirgotāju kontos.
Šeit gan uzreiz jāatceras, ka priekšpiegāde ir bezmaksas, taču, ja ir nepieciešami papildu inkasācijas uzņēmumu pakalpojumi, tad gan tiem ir noteikts izcenojums.
Kā liecina Igaunijas pieredze, mazajiem uzņēmējiem eiro ieviešanas pirmajās dienās varētu pietikt ar tā saukto biznesa sākuma komplektu 200 eiro apmērā. Tajā ietilptu tikai monētas, ar ko pietiktu atlikuma izdošanai eiro gada pirmajās dienās.
Taču arī tas ir jautājums, ko tirgotājiem vislabāk jau laikus pārrunāt ar savu banku. Atgādinu, ka jau šobrīd komercbankas piedāvā dažādus risinājumus un priekšpiegādes komplektu veidus.
Skaidrās naudas darba grupa piedāvās īsu aprakstu par trim iespējamiem priekšpiegādes pamatveidiem. Un tirgotājam, ieklausoties savas bankas padomā, pašam jāizdomā, cik daudz skaidrās naudas vajadzētu.
Droši vien, ka daudziem, kam jāiepērk preces ārpus Latvijas, būs arī ietaupījums, jo viņiem vairs nebūs valūtas konvertācijas izmaksu, būtiski samazināsies banku komisijas eiro pārvedumiem.
Tirgotāji pēc eiro ieviešanas prasa saīsināt paralēlās cenu atspoguļošanas periodu. Vai tādas prasības ir iespējams izpildīt?
Likumā noteiktais deviņu mēnešu paralēlais cenu atspoguļošanas periods ir īsākais laiks, ko ES institūcijas Latvijai pieļāva. Ir papildu rekomendācija cenas eiro sākt norādīt jau no šīs nedēļas un vēl visu nākamo gadu.
Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupā par to ir bijušas diskusijas starp patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām un tirgotāju organizācijām. Patērētāju puse tomēr uzskata, ka cilvēkiem ir nepieciešams laiks, lai saprastu cenas abās valūtās. Tātad termiņu saīsināt nav iespējams.
Lielās tirdzniecības ķēdes jau ir paziņojušas, ka cenas eiro sāks norādīt jau šomēnes.
Seminārā uzņēmēji, kas strādā arī Igaunijā, ir mudinājuši plānot darbus un neatlikt visu uz pēdējiem gada mēnešiem. "Eiro.lv" aktuālais nedēļas jautājums ir – vai jūsu iestādē, pašvaldībā vai uzņēmumā ir apstiprināts eiro darbu plāns? Visbiežākā atbilde ir - nē.
Domāju, ka lielākā uzņēmumā koordinators saistībā ar eiro ieviešanu būtu vajadzīgs. Ir nepieciešama saziņa ar IT sistēmu nodrošinātāju, ar savu banku, tāpat jāpārdomā, vai būs nepieciešams inkasents.
Katrā komercdarbības veidā ir savi uzdevumi un risināmie jautājumi. Ne tikai tirgotājiem, arī bankām, jebkuram uzņēmumam.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija pārraudzīs, kā bankas ievēro Euro ieviešanas kārtības likuma prasības skaidras nauda apmaiņā un citus ar bankas darbību saistītos eiro ieviešanas darbus.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē ir cenu uzraudzīšana. PTAC ir apstiprinājis vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanas kārtībai, pārejot uz eiro, skaidrojis, kādos gadījumos cenas sākotnēji ir jānorāda abās valūtās, kā arī minējis gadījumus, kad tas nav obligāti. Piemēram, reklāmu materiālos, kurus neizmanto preču iegādei. Preču un pakalpojumu cenu norādīšana abās valūtās notiks saskaņā ar oficiālo lata un eiro maiņas kursu, strikti ievērojot matemātiskos principus.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un publiskai apspriešanai pagājušajā nedēļā nodevusi iniciatīvas "Godīgs eiro ieviesējs" memoranda projektu, kura mērķis ir aicināt uzņēmējus veikt pareizu un precīzu cenu pārrēķinu un norādīšanu pirms un pēc eiro ieviešanas Latvijā. Jau pēc pāris dienām mēs uzsākam šo aktivitāti, aicinot ikvienu uzņēmēju šajā kopējā darbā.
Iedzīvotājiem ir iespēja uzdot savu jautājumu, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80003000. Interneta vietnē "eiro.lv" var izlasīt arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
Pēc 9.jūlija informatīvais tālrunis darbosies augu diennakti septiņas dienas nedēļā.
Eiro ieviešana nebūs naudas reforma, kuras šajos neatkarības gados esam pārdzīvojuši ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem.
Galvenā atšķirība – no latiem uz eiro tiks nomainīti visi lati. Naudas reformu ierobežo laiks un apjoms. Latus pret eiro varēs mainīt mūžīgi. Tātad, ja pēc kāda laika paši vai mūsu mazbērni atradīs grāmatā ieliktus 5 latus, viņi varēs doties tos samainīt bez maksas un pēc šī paša noteiktā kursa.
Turpretī, ja pasludināta naudas reforma, no šāda pasākuma prieka ir maz, jo naudas zīme ir kļuvusi bezvērtīga.
Tomēr, ja nu ir cilvēki, kuri neiesaistījās sākumdeklarēšanas procedūrā un joprojām glabā kārbiņas un burciņas ar latiem, vai viņi varēs krājumu apmainīt pret eiro?
Likums neuzliek nekādus ierobežojumus – naudu varēs mainīt jebkurā komercbankā, un nav jābūt šīs bankas klientam. Pēc pusgada, kā likums paredz, naudu mainīs Latvijas Banka. Jebkura satura krājkasīte tiks nomainīta no latiem uz eiro.
Medijos izskanējusi ziņa, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai nodrošinātos pret riskiem, nākamā gada janvāra pensijas varētu izmaksāt decembra beigās. Daudziem pensijas ir pieticīgas, gadu mijā vajadzību daudz, naudiņa iztērēsies… Tad janvārī, kad citiem būs eiro, ļoti daudziem jaunās naudas var nebūt, jo konts būs tukšs. Vai tas būtu saprātīgi?
Vēlreiz papildu sazinājos ar VSAA speciālistiem. Janvāra pensiju katrs cilvēks, kā parasti, saņems savā pensijas izmaksas datumā, un tā būs eiro valūtā. Pārdomāta nodrošināšanās pret riskiem saistīta ar tehniskām niansēm, lai sakarā ar pāreju uz eiro varētu tehniski nodrošināt maksājumus. Tāpēc notiks starpinstitūciju – VSAA un Valsts kases – pārvedums. Tas nekādā ziņā neskar pašu pensiju gala maksājumu. Pensiju maksājumi gan decembrī, gan janvārī notiks, kā plānots. Un janvārī – jau eiro.
Kur var redzēt Latvijas eiro naudu? Kad kals un kad drukās, un kur?
Monētas sāks kalt tagad, kad uzzināts oficiālais lēmums par Latvijas pievienošanos eirozonai. Monētas katrai valstij, arī Latvijai, ir īpašas. Kopīgs dizains ir aversā (monētas Eiropas puse – ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes), bet reversā katrai valstij tas ir atšķirīgs.
Uz Latvijas monētām būs redzami mūsu valsts simboli. Uz 1 un 2 eiro monētām –tautumeitas portrets no sudraba pieclatnieka; uz 10, 20 un 50 centu monētām - Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis; uz 1, 2 un 5 centu monētām - Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis.
Tātad apgrozībā būs astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas, nomināli tādi paši kā lata un santīmu monētām.
Latvijas eiro monētas kals Vācijā, Bādenes-Virtembergas valsts kaltuvē.
Eiro banknotes visām valstīm ir vienādas. Mazākais nomināls ir 5 eiro, un lielākais nomināls - 500 eiro. Banknošu nomināli ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Tātad tādi paši kā latam.
Latvijai eiro banknotes piegādās kāda no eirozonas centrālajām bankām.
Ieviešot eiro, jāveic izmaiņas ļoti daudzos normatīvajos aktos. Cilvēkiem visvairāk interesē, kādas summas būs likumos un Ministru kabineta noteikumos, aizstājot latus ar eiro. Viss šis darbs vēl priekšā?
Grozījumu apjoms, secība un principi izskaidroti vadlīnijās par normatīvo aktu pielāgošanu eiro. 15.augustā Saeimā jāiesniedz apmēram simts likumprojektu, ko gatavo ministrijas. Šajā paketē1 ir likumi, kuros minētie lati ir jāaizstāj ar eiro.
Tāpat arī ir liels skaits Ministru kabineta normatīvo aktu, kuros ir noteiktas konkrētas summas, nodevas latos, pakalpojumu cenas latos. Eksperti precīzi pārrēķina katru summu eiro. Jā, tā ir sausa, bet stingra matemātika. Jo matemātika pasargā naudu, un katrs cents ir no svara.
Tāpat kā santīmam, arī centam ir vērtība, tāpēc nebūs pārsteidzoši, ka nākamgad parādīsies centi nodevās vai kādos citos maksājumos, kur līdz šim bija pierasts redzēt summas apaļos latos.
Ja kādam šķiet, ka būs grūtības, ja maksājums ir eiro un tad aiz komata vēl centi, vēlētos teikt, ka galvenais ir – lai būtu ko skaitīt. Lai mēs kopā virzītos uz vēl lielāku labklājību. Pastāv taču tautas gudrība, kuru varam attiecināt uz jauno naudu: ja centus nekrāsi, pie eiro netiksi – tāpēc arī mēs raugāmies normatīvajos aktos katru šo centu pieskatīt.
Uzziņai
Portālā "eiro.lv" visbiežāk tiek atvērta norāde Saites.
Šajā sadaļā ir gan svarīgākie ar eiro ieviešanu saistītie dokumenti, gan atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, semināru materiāli, infografikas, gan cita noderīga informācija, tostarp normatīvo aktu piemērošanas skaidrojumi - praktiskās vadlīnijas:
1 Redakcijas piebilde: šī ļoti apjomīgā tiesību aktu pakete laikus jānopublicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv). Arī tas būs izaicinājums. Visas izmaiņas tiesību aktos (līdz ar to oficiālo publikāciju "Latvijas Vēstnesī") būs publicētas vietnē Likumi.lv (Latvijas Republikas tiesību aktu vietne).
