Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeima ceturtdien, 3. martā, steidzamības kārtībā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Tas nepieciešams, lai iespējami ātrāk, bez liekas birokrātijas sniegtu atbalstu Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas militārā iebrukuma dēļ. Likuma mērķis ir sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai. Likums ir izsludināts oficiālsajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un stāsies spēkā sestdien, 5. martā.
Ar likumu netiek atcelta vai mainīta līdzšinējā patvēruma pieteikšanas un izskatīšanas procedūra, bet tiek noteikts papildu mehānisms, kā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs saņemt atbalstu. Tajā noteikts atbalsta apjoms, kā tiek regulētas tiesības uz nodarbinātību Latvijā, tai skaitā medicīnas un izglītības jomā, atkāpes no prasībām zināt valsts valodu, veselības aprūpes pieejamība u. c. jautājumi.
Likums tika pieņemts vienbalsīgi, neizvēršot par to debates. Tajā noteiktais atbalsts tiks sniegts, kamēr ilgst bruņotais konflikts.
Ministru kabinets jau Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā dienā, 24. februārī, apstiprināja rīcības plānu personu no Ukrainas masveida ierašanās gadījumā Latvijā. Tajā prognozēts, ka Latvijā no Ukrainas varētu ierasties līdz 10 000 cilvēku.
Kopš tā brīža ir aizritējušas astoņas dienas. Krievija turpina uzbrukt Ukrainai, bombardējot apdzīvotas vietas un iznīcinot civiliedzīvotāju mājas un dzīvības. Likuma pieņemšanas brīdī pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Bēgļu aģentūras datiem bēgļu gaitās ir devušies vairāk nekā miljons Ukrainas cilvēku.
“Aģentūra ir brīdinājusi, ka tuvāko nedēļu un mēnešu laikā Ukrainu varētu pamest četri miljoni iedzīvotāju. Kopš Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainai, arī Latvijā ir ieceļojuši 1158 Ukrainas valstspiederīgo. Ir izsniegtas 153 vīzas, saņemti trīs patvēruma pieteikumi. Skaits tikai pieaugs, un mums ir svarīgi šiem cilvēkiem palīdzēt,” ziņoja Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins.
Šobrīd, sadarbojoties valsts pārvaldes institūcijām un iedzīvotājiem, notiek koordinēta atbalsta organizēšana Ukrainai un Ukrainas pilsoņiem. Iedzīvotāji tiek aicināti savas atbalsta darbības koordinēt ar iestādēm un organizācijām, lai neradītu papildu haosu Ukrainas pierobežā un neapgrūtinātu bēgļu plūsmu, kas cenšas nokļūt drošībā.
Latvijas valsts un sabiedrība sniedz vienotu un koordinētu palīdzību
Aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš vēlas sniegt palīdzību ukraiņiem, reģistrēties www.palidziukrainai.lv / www.ukraine-latvia.com. Tīmekļvietnē pieejama informācija par ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos un darba iespējām Latvijā. Ukrainas iedzīvotāji, kuri ierodas Latvijā, bēgot no Krievijas izraisītā kara Ukrainā, tiek aicināti www.palidziukrainai.lv / www.ukraine-latvia.com pieteikties atbalsta saņemšanai. |
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), Valsts robežsardze vai Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Ukrainas civiliedzīvotājiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Turklāt PMLP var noteikt termiņu – vienu gadu –, lai iesniegtu visus nepieciešamos dokumentus, ja šobrīd tie neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām.
Likumprojekts nosaka arī labvēlīgākus nosacījumus, kas ir attiecināmi uz Ukrainas iedzīvotāju tiesībām nodarboties ar ārstniecību vai strādāt izglītības nozarē.
Tādējādi ar minēto tiek nodrošinātas gan Ukrainas civiliedzīvotāju ekonomiskās intereses, gan tiek mazināts nodarbināto trūkums šajās nozarēs, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma 14. pants nosaka, ka uz Ukrainas iedzīvotājiem, kuri ir ārstniecības personas, attiecināta Ministru kabineta noteiktā īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība reglamentētā profesijā.
Attiecībā uz Ukrainas mediķiem tiks attiecināti tie paši nosacījumi reģistrācijas termiņa atjaunošanai, kādi šobrīd ir ārstniecības personām, kuras ir strādājušas savā profesijā ārpus Latvijas, kādā no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm vai Šveicē. Savukārt resertifikācijas kārtība attiecībā uz Ukrainas kolēģiem būs jāievēro tāda pati kā mediķiem, kuri ilgstoši strādājuši citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
Mediķiem, kuri ir nonākuši Latvijā, būs jāstrādā attiecīgā Latvijas speciālista vadībā. Noteikts, ka profesionālo kvalifikāciju var atzīt, neprasot visus dokumentus, ja var pārliecināties par pretendenta veikto profesionālo darbību un saņemto izglītību Ukrainā.
Likums paredz, ka no Ukrainas iebraukušie pilsoņi ir tiesīgi Latvijā strādāt arī par pedagogu, neņemot vērā normatīvajos aktos pedagoga profesijai noteiktās prasības, ja viņi piedalās tikai nepilngadīgu Ukrainas bērnu izglītošanā.
Ukrainas iedzīvotāji drīkst strādāt par aukli, proti, sniegt bērna uzraudzības pakalpojumus, neņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības bērna uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi tiek sniegti Ukrainas bērniem.
Vienlaikus likumā noteikts, ka darba devējam, nodarbinot Ukrainas iedzīvotājus, kuri ieradušies Latvijā, bēgot no kara, nebūs jāizpilda vairākas prasības, kas normālā situācijā ir obligātas, ja darba ņēmējs ir trešās valsts pilsonis.
Proti, šajā gadījumā Ukrainas iedzīvotāja nodarbināšanai nav:
Turklāt, pieņemot darbā Ukrainas iedzīvotāju, darba devējs būs tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
Uzņēmumi, kuri ir gatavi nodarbināt bēgļus, tiek aicināti aizpildīt šo anketu: ej.uz/vakancescilvekiemnoukrainas / https://www.liaa.gov.lv/lv/form/aptauja-par-pieejamam-vakancem (informāciju apkopo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra).
Likuma 16. pants paredz, ka darba devējam Latvijā ir tiesības nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju arī bez valsts valodas zināšanām, ja tas netraucē darba pienākumu pildīšanai.
Šāda atkāpe pieļaujama arī tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kurus nodarbina ārstniecības iestāde, ja mediķi, kuri ieradušies bēgļu gaitās Latvijā, var nodrošināt profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo saziņu (piemēram, ar tulka palīdzību), tostarp sniegt pacientiem informāciju saprotamā veidā, kā arī saziņu ar ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un personālu ārstniecības iestādē.
Ukrainas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt, kā to paredz likums, Ukrainas iedzīvotājiem nebūs jāveic pacienta līdzmaksājumus (izņemot gadījumus, ja pacients ir sociāli apdrošināts, proti, ir nodarbināts un veic sociālās apdrošināšanas iemaksas).
Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu ir izstrādājusi un publiskojusi informatīvu materiālu ukraiņu un angļu valodā ar svarīgāko informāciju par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību un informatīvajiem tālruņiem.
Savukārt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, Ukrainas pilsoņi varēs noskaidrot, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni 8000 1234 (informācija angļu un krievu valodā) vai rakstot e-pastu nvd@vmnvd.gov.lv.
Ukrainas iedzīvotājiem sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus valsts apmaksā, sākot no 2022. gada 24. februāra.
Ukrainas iedzīvotājiem Latvijas valsts līdz 90 dienām nodrošinās primāro atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces. Par šo preču klāstu un izsniegšanas kārtību lems Ministru kabinets.
Papildus minētajam likums paredz, kamēr ilgst bruņotais konflikts, Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā ir tādas pašas tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un palīdzību kā pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem (atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam).
Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas dzīvesvieta. Likumā noteiktu laiku (sešus mēnešus pēc ilgtermiņa vīzas piešķiršanas), lemjot par sociālās palīdzības piešķiršanu, pašvaldība neveic Ukrainas iedzīvotāja materiālo resursu izvērtēšanu.
Nepieciešamības gadījumā pašvaldība var piešķirt materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem atbilstoši pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām brīvprātīgajām iniciatīvām, piemēram, piedzimšanas pabalstu un citus, teikts likumprojekta anotācijā.
Šiem cilvēkiem var sniegt arī citu sociālo atbalstu, vērtējot personas individuālās vajadzības. Likumprojekta anotācijā minēts, ka iepriekš prognozēt, kāda veida palīdzība nepieciešama cilvēkiem, kuri atgriežas no kara skartās teritorijas, nav iespējams. Tomēr likumā ir paredzēts arī līdz 30 dienām ilgs sociālās rehabilitācijas pakalpojums, ja psihoemocionālā stāvokļa dēļ personai tas ir nepieciešams.
Likumā noteikts, ka Ukrainas bērniem ir tiesības uz izglītības ieguvi Latvijā tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgam patvēruma meklētājam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību (Patvēruma meklētāju likums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 488 “Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”).
Kas attiecas uz bērnudārza pakalpojumu, tad šajā likumā ir noteikts, ka tas jānodrošina pašvaldībai, kurā atrodas bērna dzīvesvieta.
Pirmsskolā un pamatskolā Ukrainas bērni var mācīties mazākumtautību valodā. Šiem skolēniem nebūs jākārto attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktie valsts pārbaudes darbi.
Likumā noteikts, ka turpmākos 12 mēnešus tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, tiek iekļautas ārvalsts televīzijas programmas, kas raida mazākumtautību valodās, un viena no mazākumtautību valodām ir ukraiņu valoda.
Televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem nav obligāta pienākuma šo programmu iekļaut savu retranslējamo programmu sarakstā.
Tādējādi iecerēts nodrošināt bezmaksas pieeju objektīvai informācijai par notikumiem Ukrainā gan ukraiņu bēgļiem, gan Latvijas mazākumtautībām, kā arī citiem Latvijas iedzīvotājiem. “Šādu programmu īslaicīga iekļaušana tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, ir būtiska Latvijas informatīvās telpas drošībai, kā arī tā nodrošinātu objektīvas informācijas pieejamību laikā, kad Latvijā tiek slēgtas ar Krieviju saistītas programmas,” iecerējuši likuma autori Iekšlietu ministrijā.
Likums arī paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājam Latvijas valsts nodrošina maksājumu kontu kredītiestādē (pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), neatkarīgi no tā, vai Ukrainas civiliedzīvotājs atbilst Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 97.2 panta otrās daļas nosacījumiem.
