Līdz 31. maijam personas, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, var pieteikties atbalstam, lai nodotu azbestu saturošo šīferi speciālos atkritumu apsaimniekošanas poligonos. Azbestu saturošie būvniecības materiāli pēc to darbības laika ir bīstami atkritumi – tie būtiski kaitē videi, piesārņojot gaisu, augsni un gruntsūdeņus.
Atbalsta programmu azbesta saturošā šīfera krājumu nodošanai apglabāšanai īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Projektam “Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ir piešķirts Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansējums.
“Ar VARAM īstenoto programmu Latvija kļūs tīrāka un tiks samazināts kaitīgo atkritumu daudzums,” atklājot azbesta nodošanas informatīvo kampaņu “Ļauj vecajam azbesta jumtam aizbraukt!”, sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa. “Ceram, ka pirmā iniciatīva turpināsies un iedzīvotāji būs atsaucīgi.”
Atbalsta programma varētu tikt īstenota vienā vai vairākās pieteikšanās kārtās. Tā ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izlietots tajā pieejamais kopējais finansējums 350 000 eiro, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. martam.
Pieteikumu azbestu saturošā šīfera nodošanai programmas pirmajā kārtā var iesniegt VARAM līdz 2024. gada 31. maijam. Informācija par pieteikumu iesniegšanas termiņiem publicēta tīmekļvietnē wastetoresources.varam.gov.lv.
VARAM valsts sekretāra vietnieka vides aizsardzības jautājumos pienākumu izpildītāja, Vides aizsardzības departamenta direktore, Ph. D. Rudīte Vesere preses konferencē akcentēja, ka atbalsta programma ir paredzēta trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Jāpiebilst, ka trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusu pašvaldības sociālais dienests piešķir saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”.
Atbalsta programmā nodrošinās azbestu saturošā šīfera:
Piedaloties atbalsta programmā, viena mājsaimniecība varēs nodot ne mazāk kā 0,2 tonnas (atbilst aptuveni 10–15 azbestu saturošā šīfera loksnēm), bet ne vairāk kā trīs tonnas (ap 150 šīfera lokšņu) azbestu saturošā šīfera.
Ierobežojums apjomam ir noteikts, ņemot vērā vienas vienģimenes dzīvojamās ēkas jumta svaru, kas aptuveni ir trīs tonnas. Ja atbalsta saņēmējs vēlas nodot vairāk par maksimāli paredzēto daudzumu, papildu izmaksas būs jāsedz no saviem līdzekļiem.
Azbesta šīfera nodošanas pakalpojumu iespējams pieteikt arī tad, ja dzīvo daudzdzīvokļu ēkā, kurā mainīts šīfera jumts, norādīts VARAM mājaslapā. Piemēram, ja daudzdzīvokļu ēkā atrodas divas atsevišķas mājsaimniecības, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, katra individuāli var pieteikties azbesta šīfera nodošanas pakalpojumam un nodot ne vairāk kā trīs tonnas azbesta šīfera (attiecīgi abas mājsaimniecības kopā var nodot sešas tonnas).
R. Vesere piebilda, ka var nodot ne tikai azbestu saturošās šīfera loksnes, kas atrodas uz jumta, bet arī krājumos esošo šīferi.
Atbalsta programma sedz 100% no pakalpojuma izmaksām vienai mājsaimniecībai, nepārsniedzot noteikto azbestu saturošā šīfera apjoma ierobežojumu.
Lai pieteiktos atbalstam (pakalpojuma saņemšanai), uz VARAM e-pasta adresi pasts@varam.gov.lv jānosūta aizpildīts un ar drošu elektronisko parakstu parakstīts pieteikums.
Pieteikumu papīra formātā var iesniegt arī klātienē VARAM (Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494) vai nosūtot uz minēto adresi pa pastu.
Azbestu saturošā šīfera atrašanās un nodošanas vietai jābūt tās pašas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā ir deklarēta atbalsta pretendenta dzīvesvietas adrese. Nododamajam azbestu saturošajam šīferim jābūt atbalsta pieteicēja mājsaimniecībai piederošai kustamai mantai.
Ministrija atbalsta pretendenta pieteikumu reģistrēs pieteikumu saņemšanas secībā un piešķirs tam identifikācijas numuru. Ja pieteikumā sniegtā informācija būs pilnīga, VARAM viena mēneša laikā pēc pieteikšanās termiņa beigām informēs par pieņemto lēmumu un atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Pakalpojumu būs iespējams saņemt divu mēnešu laikā no pieteikšanās termiņa beigām.
VARAM 2023. gada izvērtējumā par azbestu saturošo atkritumu apjomu Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām secināts, ka Latvijā uz ēku jumtiem atrodas aptuveni viens miljons tonnu azbestu saturošā šīfera.
Pierīgas pašvaldībās šīfera jumtu apjoms ir ap 10 000 tonnu, savukārt citos novados un Latvijas lielākajās pilsētās šīfera jumtu apjoms sasniedz pat 40 000 tonnu. Vislielākais šīfera jumtu apjoms ir Rīgā un Dienvidkurzemes novadā – ap 49 000 un 53 000 tonnu.
Šīfera jumta īpatsvars, kas sedz dzīvojamās mājas, ir līdzīgs visās pašvaldībās (ar atsevišķiem izņēmumiem), proti, aptuveni 60% ir attiecināmi uz nedzīvojamām mājām, turpretī ap 40% – uz dzīvojamām mājām.
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora vietniece stratēģiskās attīstības un kontroles jautājumos Laura Anteina uzsvēra, ka arvien biežāk azbestu saturošie atkritumi, kas ir bīstami un kancerogēni, tiek negodprātīgi apsaimniekoti un nonāk vidē.
Par to liecina “Vides SOS” ziņojumu statistika: 2021. gadā saņemti 27 ziņojumi, bet 2023. gadā – 39 ziņojumi par vidē izmestiem azbestu saturošajiem atkritumiem.
“Vidē atrastie atkritumi ir populārākā tēma, par kuru saņemam informāciju no iedzīvotājiem. Ja 2021.–2022. gadā tie bija 15–16%, tad pērn apmēram 21–22% no visiem ziņojumiem,” teica L. Anteina.
Azbestu saturošie atkritumi ir viens no bīstamo atkritumu veidiem, un tiem ir īpašas apsaimniekošanas prasības.
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 19. pants aizliedz sajaukt dažāda veida bīstamos atkritumus, kā arī bīstamos atkritumus ar sadzīves atkritumiem vai ražošanas atkritumiem.
Azbestu saturošie atkritumi jānodod apglabāt tikai atkritumu apsaimniekošanas poligonos, lai nepiesārņotu gaisu, augsni un gruntsūdeņus ar azbesta kancerogēnajām vielām, kas var nonākt cilvēka organismā un izraisīt nopietnas veselības problēmas, tai skaitā onkoloģiskas saslimšanas.
Latvijā ir 18 speciālu nodošanas punktu, kas pieņem azbestu saturošos atkritumus. Informācija par tiem ir pieejama tīmekļvietnē skiroviegli.lv.
VVD pārstāve ieteica iedzīvotājiem pārliecināties Valsts vides dienesta publisko datu reģistra vietnē registri.vvd.gov.lv, ka bīstamie atkritumi tiek nodoti legālam apsaimniekotājam.
Par azbestu saturošo atkritumu nepareizu apsaimniekošanu ir paredzēta administratīvā atbildība.
Azbestu saturošo materiālu ražošana, laišana tirgū un lietošana Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegta.
Ar Direktīvu 1999/77/EK no 2005. gada 1. janvāra aizliegta azbesta izmantošana ES, bet ar Direktīvu 2003/18/EK – arī azbesta ieguve un tā produktu ražošana un pārstrāde.
Savukārt Regula Nr. 1907/200612 (REACH) aizliedz azbesta šķiedru un izstrādājumu, kam attiecīgās šķiedras pievienotas ar nolūku, ražošanu, laišanu tirgū un lietošanu.
Arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” 4. punkts noteic, ka ir aizliegts piedāvāt tirgū un lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras.
Azbesta šķiedras saturošos izstrādājumus, kuri bija instalēti un/vai lietošanā pirms 2005. gada 1. janvāra, atļauts turpināt lietot līdz to iznīcināšanai vai darbības laika beigām.
Uz jumtiem esošais azbestu saturošais šīfera segums joprojām var tikt lietots, kamēr īpašnieks nav nolēmis no tā atbrīvoties, preses konferencē apliecināja R. Vesere.
VARAM izdotajā “Rokasgrāmatā darbam ar azbestu saturošiem atkritumiem” skaidrots, ka azbesta kaitīgā ietekme parādās brīdī, kad tas tiek sadalīts atsevišķās šķiedrās un azbesta putekļi nokļūst gaisā, taču pēc tam – elpceļos.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors, profesors Dr. med. Ivars Vanadziņš atklāja, ka azbests ir viens no visvairāk pētītajiem kancerogēniem. Secināts, ka, ieelpojot sīkās šķiedras, tās paliek cilvēka plaušās. “Galvenais ir azbestu saturošo šīferi nedauzīt, nezāģēt, nešķaidīt. Tas ir pats bīstamākais, jo šķiedras telpas gaisā saglabājas piecas septiņas dienas,” akcentēja I. Vanadziņš.
Azbestu saturošo materiālu nedrīkst bērt ceļa pamatnēs laukos un dobju ejās mazdārziņos.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem Eiropas Savienībā katru gadu tiek reģistrēts no 20 000 līdz 30 000 azbesta izraisītu slimību gadījumu. Prognozes rāda, ka līdz 2030. gadam ES no mezoteliomas (krūškurvja vai vēdera sienas onkoloģiskas saslimšanas, kas vairāk izplatīta azbesta iedarbībai pakļautu cilvēku vidū) var nomirt vairāk nekā 300 000 iedzīvotāju.
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis zināja teikt, ka pasaulē vairāk nekā 60 valstīs ir aizliegta vai stipri ierobežota azbesta lietošana. Turpretī Krievija, Kazahstāna un Ķīna gan ražo, gan aktīvi eksportē azbesta materiālus.
