Atsevišķa likuma vai regulējuma šādiem gadījumiem nav. Patlaban tiek gatavota Eiropas Padomes Konvencija, kurā būs atrunāta arī šī problēma, un attiecīgi tiks veiktas izmaiņas valsts normatīvajos aktos. Katrs gadījums ir individuāls, un, ja tiek pārkāpts Administratīvo pārkāpumu kodekss vai Krimināllikums, tad atbilstošas normas pārkāpumam var piemērot.

„Stalking” ir termins, ko parasti lieto, lai aprakstītu kāda indivīda vai dažreiz cilvēku grupas nevēlamu un uzmācīgu uzmanību pret kādu personu. „Stalking” uzvedība ir saistīta ar izsekošanu, vajāšanu un iebiedēšanu. Vārdu „stalking" izmanto ar nedaudz atšķirīgu nozīmi psiholoģijā un psihiatrijā, un jurisdikcijā kā jēdzienu par noziedzīgu nodarījumu. To var izmantot arī, lai atsauktos uz noziedzīgiem nodarījumiem vai civilām netaisnībām, kas ietver rīcības, ko daži cilvēki uzskata par „stalking”, piemēram, likumu "uzmākšanos" vai tamlīdzīgi.

Attiecīgi „stalker” ir persona, kura veic izsekošanu, vajāšanu un iebiedēšanu un kurai ir attiecīgi personības traucējumi vai defekti, kas radušies psihisku slimību un/vai traucējumu rezultātā un izraisa šādu rīcību.