DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. maijā, 2024
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 17,9% mazāks nekā pirms gada

2024. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,31 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 17,9% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 18,8%, bet importa vērtība par 17%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,52 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,78 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2023. gada martu ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,6 % līdz 46 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 9,82 miljardus eiro – par 1,16 miljardiem eiro jeb 10,5 % mazāk nekā 2023. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 4,68 miljardus eiro (samazinājums par 457,3 milj. eiro jeb 8,9 %), bet importa – 5,14 miljardus eiro (samazinājums par 697,9 milj. eiro jeb 12 %).

Dati par 2023. gada maiju, jūniju un decembri precizēti.

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2024. gada martā salīdzinājumā ar 2023. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 12 % mazāka, bet importa – par 10,2 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,6 %, bet importa – par 5,8 %.

2024. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams eksporta samazinājums visās svarīgākajās preču grupās:

Arī importā 2024. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vērojams samazinājums visās svarīgākajās preču grupās:

Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8 %), Vācija (6,9 %) un Zviedrija (6,3 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (19,6 % no importa kopapjoma), Polija (11,6 %), Vācija (11,2 %) un Igaunija (7 %).

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājumu 2024. gada martā salīdzinājumā ar 2023. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta samazinājums par 88,6 milj. eiro jeb 89,8 %, bet mehānismu un mehānisko ierīču eksporta samazinājumu – celtņu, buldozeru un citu līdzīgu mašīnu daļu eksporta samazinājums par 5,2 milj. eiro jeb 78,5 %.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2024. gada martā

(faktiskajās cenās)

 

Tūkst. eiro

% no

kopapjoma

Pārmaiņas % pret

2023. g. martu

2024. g. februāri

iepriekšējo 12 mēnešu vidējo

Pavisam

1 522 599

100

-18,8

0,4

-3,6

koks un tā izstrādājumi, kokogle

269 815

17,7

-14,1

8,1

14,3

elektroierīces un elektroiekārtas

159 590

10,5

-20,6

6,2

-4,4

minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti

106 618

7,0

-47,0

-4,1

-1,2

mehānismi un mehāniskās ierīces

78 782

5,2

-24,3

3,4

-8,6

sauszemes transporta līdzekļi, to daļas

74 259

4,9

-17,6

-0,5

-7,4

alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni

58 607

3,8

-5,1

8,0

-9,7

farmācijas produkti

52 251

3,4

-7,4

-22,4

-4,9

dzelzs un tērauda izstrādājumi

46 928

3,1

-19,5

2,9

-5,2

piena pārstrādes produkti, putnu olas, medus

39 722

2,6

-7,0

-5,1

-1,4

plastmasas un to izstrādājumi

38 372

2,5

-11,9

9,0

6,0

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu 2024. gada martā salīdzinājumā ar 2023. gada martu visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa samazinājums par 76,8 milj. eiro jeb 84,3 %, bet koka un tā izstrādājumu, kokogles importa samazinājumu – apaļkoku importa samazinājums par 6,7 milj. eiro jeb 45,1 %.

Svarīgākās preces Latvijas importā 2024. gada martā

(faktiskajās cenās)

 

Tūkst. eiro

% no

kopapjoma

Pārmaiņas % pret

2023. g. martu

2024. g. februāri

iepriekšējo 12 mēnešu vidējo

Pavisam

1 784 710

100

-17,0

1,6

-7,0

elektroierīces un elektroiekārtas

184 584

10,3

-18,2

7,6

-7,8

sauszemes transporta līdzekļi, to daļas

144 880

8,1

-32,4

-4,8

-15,1

mehānismi un mehāniskās ierīces

140 844

7,9

-23,0

1,2

-14,1

minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti

139 099

7,8

-39,7

12,7

-31,4

farmācijas produkti

85 786

4,8

5,8

-4,5

10,4

plastmasas un to izstrādājumi

72 725

4,1

-13,2

16,5

8,0

alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni

62 310

3,5

-3,8

5,3

-2,5

jaukti ķīmiskie produkti

46 843

2,6

-32,6

74,0

53,6

dzelzs un tērauds

46 342

2,6

1,4

-0,9

5,0

koks un tā izstrādājumi, kokogle

42 874

2,4

-32,8

5,1

-5,4

2024. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 116 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 52 valstīm.

2024. gada martā salīdzinājumā ar 2023. gada martu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 2,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 1,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,7 procentpunktiem, bet importā palika nemainīgs.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2024. martā

(faktiskajās cenās)

 

Eksports

Imports

 

milj. eiro

% no
kopapjoma

pārmaiņas %
pret 2023. g. martu

milj. eiro

% no
kopapjoma

pārmaiņas % pret
2023. g. martu

Pavisam

1 522,6

100

-18,8

1 784,7

100

-17,0

Eiropas Savienības valstis

1 099,2

72,2

-16,1

1 446,6

81,1

-18,2

eirozonas valstis

809,4

53,2

-19,7

1 069,3

59,9

-20,4

NVS valstis

118,6

7,8

-25,4

70,0

3,9

-17,2

pārējās valstis

304,8

20,0

-25,0

268,1

15,0

-10,0

2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 23,1 % un veidoja 84,3 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču eksporta kritums par 16,2 milj. eiro jeb 82,3 %. Imports šajā periodā no Krievijas Federācijas samazinājās par 30,3 % un veidoja 40,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 14,5 milj. eiro jeb 63,7 %.

Eksports uz Ukrainu samazinājās par 49,1 % un bija 20,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 8,1 milj. eiro jeb 91,4 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 14,9 % un bija 21,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa kritums par 1,4 milj. eiro jeb 46 %.

Eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 4,2 % un bija 12,5 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču eksporta kritums par 0,9 milj. eiro jeb 73,8 %. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 4,1 % un bija 17,2 milj. eiro. Arī importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču importa samazinājums par 0,6 milj. eiro jeb 40,3 %.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2024. gada martā

(faktiskajās cenās)

 

Eksports

Imports

tūkst. eiro

% no
kopapjoma

pārmaiņas % pret

tūkst. eiro

% no
kopapjoma

pārmaiņas % pret 

2023. g.
martu

2024. g.
februāri

2023. g.
martu

2024. g.
februāri

Pavisam

1 522 599

100

-18,8

0,4

1 784 710

100

-17,0

1,6

Baltkrievija

12 472

0,8

-4,2

-28,4

17 189

1,0

-4,1

10,9

Krievijas Federācija

84 292

5,5

-23,1

-12,0

40 938

2,3

-30,3

-22,1

Ukraina

20 929

1,4

-49,1

5,8

21 904

1,2

-14,9

11,4

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Ārējā tirdzniecība” un eksporta un importa datu analīzes rīkā.

Metodoloģiskā informācija:

Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām ES dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gada martā šo darījumu vērtība bija 3,3 milj. eiro jeb 0,2 % no kopējā eksporta.

Preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas “Nord Pool AS” norādītā mēneša vidējā cena.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI