“Iespējams, ka tēlniecība radās, kad mūsu senči zīmējot un gleznojot uz alu sienām atklāja, ka ar divām dimensijām ir par maz, lai attēlotu savas idejas. Tika ņemta palīgā trešā dimensija – telpa, kas ir raksturīga tēlniecībai. Robeža starp glezniecību un tēlniecību ir meklējama plaknēs,” tā pieņem mākslinieks Jānis Janulis. “Var būt plakne, kas ir tuvāka attēla plaknei (fotogrāfija, zīmējums, alu gleznojums), un var būt plakne, kas ir tuvāka tēlniecībai, plakanam objektam. Gleznojot ir iespējams gandrīz fiziski sajust šo “tēlniecības plakni”, kas it kā nokāpj no sienas un ienāk telpā, un ļauj rasties sajūtai par tēlniecību. Šis sajūtu nogrieznis rada ilūziju par trešo dimensiju, telpas dimensiju, un arī sajūtu, ka fiziski pieskaries cilvēka prāta attīstībai tēlotāja mākslā.”
Daļa no izstādē eksponētajiem darbiem ir aizsākti pat pirms 15 gadiem, bet par gleznām tapuši tikai šogad. Tas ir kā personīgs, mazs ceļojums līdzās cilvēces prāta attīstības vēsturei vizuālajā mākslā.
Jānis Janulis (1976) dzimis Cēsīs. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu pie Kristapa Zariņa un Jura Jurjāna. Kopš 2005. gada piedalās dažādās izstādes Latvijā un ārzemēs. “Plaknes darīšana” ir trešā personālizstāde.
