Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs1
Aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,1, un, salīdzinot ar martu, tas pieaudzis par 0,2 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs (attiecīgi 10,5 un 6,5). Visstraujākais konfidences rādītāja kāpums (par 18,2 procentpunktiem), salīdzinot ar martu, bija degvielas mazumtirdzniecībā (11,7). Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, uzlabojies par 8,2 procentpunktiem (1,1), savukārt to detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī to remontā konfidences rādītājs pieaudzis par 1,6 procentpunktiem un uzņēmēju noskaņojums raksturīgi sezonai ir optimistisks (13,8).
Pakalpojumu sektorā noskaņojums nedaudz pasliktinās
Pakalpojumu sektorā aprīlī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 0,9, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir pasliktinājies par 1,7 procentpunktiem. Optimistiskākie aprīlī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija biroju administratīvo darbību un citu uzņēmumu palīgdarbību veicēji (21,2), juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji (14,6). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji aprīlī bija pasta un kurjeru pakalpojumos (- 29,2), kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (- 16,7), kā arī sauszemes transporta pakalpojumos (- 11,6).
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija - 14,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pazeminājies par 3,6 procentpunktiem. Pesimistiskais noskaņojums saistīts ar pasūtījumu līmeni būvdarbiem, kuru kā nepietiekamu aprīlī vērtēja 33,4 % būvuzņēmēju. Konfidences rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, ēku būvniecībā pieaudzis par 1,6 procentpunktiem, savukārt inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos samazinājies attiecīgi par 3,1 un 0,6 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums joprojām negatīvs
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija - 5,9. Salīdzinot ar martu, tas pasliktinājies par 0,8 procentpunktiem. Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 2,3 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 5,4 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pārtikas produktu ražošanā (par 2,7 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 4 procentpunktiem).
Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo uzņēmējus rūpniecībā un būvniecībā
Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri aprīlī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (41,4 %), bet vismazākais – būvniecībā (23,0 %). Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā dominējošais ierobežojošais faktors aprīlī bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 47,9 % un 37,0 %), bet mazumtirdzniecībā – konkurence savā tirdzniecības sektorā (50,0 %). Mazāk ierobežoja darbaspēka trūkums (no 12,7 % pakalpojumos līdz 17,2 % būvniecībā) un finansiālas grūtības (no 7,4 % pakalpojumos līdz 13 % būvniecībā). Laikapstākļi negatīvi ietekmēja 28,3 % būvniecības uzņēmumu.
2024. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 98,2 (iepriekšējā mēnesī 98,0), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs, kas trīs iepriekšējos mēnešos bija virs ilgtermiņa vidējās vērtības (100), samazinājies līdz 98,7.
Ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā aprīlī nedaudz samazinājusies
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, aprīlī bija 17,4 (iepriekšējā mēnesī 17,1). Aprīlī, salīdzinot ar martu, nenoteiktība samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās, taču augstāka tā saglabājās būvniecībā un apstrādes rūpniecībā (attiecīgi 28,9 un 27,3). Mazumtirdzniecībā nenoteiktības rādītājs samazinājies līdz 23,5, bet pakalpojumu sektorā līdz 8,3. Kopējo ekonomiskās nenoteiktības rādītāju ietekmē arī patērētāju3 vērtējums, kurš atšķirībā no uzņēmēju noskaņojuma salīdzinājumā ar martu ir pieaudzis par 9,2 procentpunktiem un atkal ir pozitīvs (5,5).
Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Aprīlī šī rādītāja vērtība bija 7,8, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā martā.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu, ekonomikas nenoteiktības un darbaspēka uzkrāšanas kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
3 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
