2022. gadā mājsaimniecību ienākumi pieauga par 9,1%

Skatīt OSP datubāzē: MIS020

Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē

Visaugstākie ienākumi1 bija Rīgā, kur tie sasniedza 860 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā tie bija 845 eiro, Zemgalē – 664 eiro un Kurzemē – 634 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Vidzemē – 601 eiro un Latgalē – 536 eiro mēnesī. Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 777 eiro mēnesī un laukos – 651 eiro mēnesī.

Visstraujāk ienākumi auga pāriem ar trim vai vairāk bērniem

Pāriem ar trim vai vairāk bērniem ienākumi gada laikā pieauga par 23,0 % – no 508 līdz 625 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pārējām mājsaimniecībām ar bērniem ienākumi auga lēnāk. Pāriem ar vienu bērnu ienākumi palielinājās par 7,0 % (no 788 līdz 843 eiro mēnesī), pāriem ar diviem bērniem – par 6,8 % (no 646 līdz 690 eiro mēnesī) un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – par 4,3 % (no 507 līdz 529 eiro mēnesī).

Vienas personas mājsaimniecībām ienākumi pieauga par 5,0 % – no 766 līdz 804 eiro mēnesī. Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi pieauga par 11,8 % un personām līdz 64 gadu vecumam – par 4,2 %.

Ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no pabalstiem

Pērn ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem). Ienākumi no algota darba palielinājās par 11,6 % – no 458 līdz 511 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt saņemto sociālo transfertu summas pieauga ievērojami lēnāk – par 6,2 % (no 177 līdz 188 eiro mēnesī).

Gada laikā ienākumi no sociālajiem transfertiem straujāk pieauga vientuļajiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – par 13,3 % (no 443 līdz 502 eiro mēnesī) un pāriem ar trim vai vairāk bērniem – par 19,6 % (no 112  līdz 134 eiro mēnesī). Tas saistāms ar valsts atbalsta pasākumiem, palielinot ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmēru, indeksējot pensijas u.c.

Pērn 69,0 % no Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 25,4 % – sociālie transferti, bet 5,6 % – pašnodarbināto un citi ienākumi.

Skatīt OSP datubāzē: MIS020

Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi uz cilvēku bija 262 eiro mēnesī

2022. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā3) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 262 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 592 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 461 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 869 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā). Visstraujāk ienākumi auga mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem (pirmajā un otrajā kvintiļu grupā). Šīm mājsaimniecībām ienākumi palielinājās attiecīgi par 12,9 % un 11,9 %. Pārējām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2013.–2022. gadā

(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Skatīt OSP datubāzē: MIS060

Ienākumu nevienlīdzība joprojām augsta

Kaut arī turīgākajām (piektās kvintiļu grupas) mājsaimniecībām ienākumi kāpa lēnāk nekā pārējām mājsaimniecībām, ienākumu nevienlīdzība joprojām saglabājās augsta. 2022. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2  reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2021. gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes). Džini koeficients pērn bija 34,0 % (2021. gadā – 34,3 %).

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2015.–2022. gadā

Skatīt OSP datubāzē: NNI030 un NNI020

Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm4,  Latvijā joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2021. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (38,4 %) un Lietuvā (36,2 %). Arī kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Līdzīgi kā Džini koeficients arī kvintiļu attiecību indekss augstāks bija tikai Bulgārijā (7,3) un Lietuvā (6,4).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2023. gada iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions), kas tika veikta no 31. janvāra līdz 17. jūlijam. Aptaujā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstoši mājsaimniecībām.

2024. gada aptaujā CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2023. gadā.

1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

5Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

6 Eurostat dati par 2022. gada apsekojumu Eurostat datubāzēs Kvintiļu attiecību indekss, Džini koeficients, bet Latvijas dati par 2023. gada apsekojumu oficiālās statistikas portālā Iedzīvotāji – Mājsaimniecību ienākumi un Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība.