Agresora karaspēks uzbrūk Ukrainas valstij no visām pusēm, sagraujot pilsētas, iznīcinot gan militāros un stratēģiskos, gan arī civilos objektus, ievainojot un nogalinot neatkarīgās valsts aizstāvjus un arī mierīgos iedzīvotājus. Bet Krievijas propagandas mašīna turpina ražot un izplatīt melus un dezinformāciju. Ar šo informatīvo karu, faktus pārbaudot un melus atmaskojot, turpina cīnīties mūsu kolēģi – Ukrainas žurnālisti.
”Mēs Ukrainu nepametīsim, Ukrainu neatdosim! Un tas, kas mums ir vajadzīgs no pārējās pasaules, – tās ir sankcijas, morāls atbalsts, vienotība jautājumā par to, ka tiek nosodīta Krievijas agresija, nosodīts karš. [..] Mums noder jebkāda palīdzība! Bēgt mēs negatavojamies! Protams, ka civiliedzīvotāji cenšas aizbraukt tālāk no kara zonām, slēpties no šāviņiem, bet tie ir visur... Taču mēs.. tik un tā – Ukrainu neatdosim!
Jūs – Latvijas žurnālisti – rakstiet, ziņojiet! Rakstiet par to, kas notiek, jo Krievijas propaganda neguļ. Ja paskatās viņu medijus, tad situāciju atspoguļo pilnībā pretēji, pretēji tam, ko zinām un redzam mēs. Un mēs redzam, ka tieši Putins-Lukašenko ir uzbrucis Ukrainai – suverenai, demokrātiskai valstij. Viņa armija šobrīd mums uzbrūk, sagrābj mūsu teritoriju! Un tas ir jāzina, jāsaprot visai starptautiskajai sabiedrībai!” ar šādu emocionālu aicinājumu vakar pie Latvijas žurnālistiem un LRMA vērsās Ukrainas mediju eksperte un pētnieciskās žurnālistikas pārstāve Aļona Romaņuk.
Atsaucoties ukraiņu žurnālistu un mediju darbinieku lūgumam, LRMA aicina savus biedrus un citu neatkarīgo Latvijas mediju pārstāvjus, visus žurnālistus paust atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos, bet, pirmāmkārtām, pildot savus profesionālos pienākumus un sniedzot patiesu, vispusīgu un uzticamu informāciju par notikumiem kara piemeklētajā zemē.
LRMA arī pievienojas Ukrainas kolēģu paustajai atziņai, ka ukraiņi šobrīd cīnās un krīt arī par mūsu tiesībām dzīvot pašiem savā, brīvā un neatkarīga valstī!
”Pūķis ieviesies paradīzē. leplēties, resnvēderains un smags, viņš nostūmis sānis katru citu radību. [..] Sarkanās liesmās sadega ļaudis, viņu manta, gods, brīvība, zeme. Tos, kurus viņš neiznīcināja, spiežot, kožot, saminot vai uzpūšot sarkanas uguns svelmi, viņš pāraudzināja un pārmācīja savā garā. Melns kļuva balts, labs ļauns un otrādi, divi reiz divi – pieci un paradīze – elle...,” tā, vēstot par Staļiniskās Krievijas nodarījumiem, pirms 43 gadiem savā pasakā par «sarkano pūķi» rakstīja latviešu trimdinieks Kārlis Ķezbers.
Un mums – Latvijas mediju ļaudīm – jādara viss, lai ”pūķim” vairs nebūtu iespēju ar meliem pataisīt melnu par baltu, ļaunu par labu un paradīzi – par elli!
Slava Ukrainai!
