Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 9. martā, stājas spēkā noteikumi, kas nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 C. Šādas izmaiņas ieviestas, lai samazinātu iespēju dzīvojamo māju iedzīvotājiem inficēties ar legionelozi.
Šī gada 6. marta Ministru kabineta sēdē apstiprinātie noteikumi Nr. 130 "Grozījums Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi"" papildināti ar jaunu nodaļu, kurā noteikta ne tikai uzturamā karstā ūdens temperatūra, bet arī dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts par pienākumu ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka veicamie darbi varētu būt, piemēram, notīrīt dušas galviņu no organiskā un neorganiskā aplikuma, pēc ilgstošas prombūtnes pirms lietošanas dažas minūtes notecināt ūdeni krānos un dušā u. c. Vienlaikus bez temperatūras kontroles ir jāveic arī tādi pasākumi kā ēkas iekšējo ūdensvadu un siltummezglu regulāra apsekošana un novērtēšana, nosakot potenciālo infekcijas slimību izraisītāju savairošanās un uzkrāšanās vietas.
Līdz šim konkrēta karstā ūdens temperatūra netika noteikta un nereti notika tā, ka, piemēram, nakts laikā tika nolemts to pazemināt, skaidro Ekonomikas ministrija. Ministrija valdības sēdē gan atzina, ka tiem dzīvokļu īpašniekiem, kas lēmuši par zemākas temperatūras par +55 oC uzturēšanu, par aptuveni 5–10% pieaugs izmaksas par siltuma patēriņu karstā ūdens temperatūras uzturēšanai. Izmaksu pieaugums būs atkarīgs no dzīvojamās mājas inženiertehnisko sistēmu stāvokļa un līdz šim uzturētās temperatūras, informē ziņu aģentūra LETA.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju, piesaistot arī dzīvojamo māju pārvaldniekus, ir vienojusies sākt darbu pie vadlīniju izstrādes, saskaņā ar kurām dzīvojamās mājas pārvaldītājam būs iespējams veikt risku izvērtējuma pasākumus katrā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Pēc to izstrādes tiks gatavoti un virzīti attiecīgi grozījumi dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošajos normatīvajos aktos.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā pēdējo piecu gadu laikā vidēji tiek reģistrēti 33 legionelozes gadījumi gadā. Infekcijas avots ir baktērijas (Legionella spp.) saturošs ūdens. Cilvēki inficējas, ieelpojot baktērijas saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem ūdens pilieniņiem, kad ar Legionella spp. piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām, skaidrots likumprojekta anotācijā. Vairumā gadījumu inficēšanās ar legionelozi notiek tieši dzīvojamās mājās no aerosolizētām ūdens daļiņām, ar ko vislielākais risks ir saskarties tieši dušā.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pētījumu Legionella spp. var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās temperatūras robežās no +20oC līdz +45oC. Savukārt, palielinoties ūdens temperatūrai virs +50oC–60oC, baktērijas iet bojā.
Kā LV portāls skaidroja publikācijā "Legionelozes dēļ stingrākas prasības ūdens temperatūras režīmam", vairāku gadu garumā ir bijušas gan diskusijas, gan priekšlikumi, lai novērstu legionellas baktēriju izplatību, taču netika izlemts par konkrētu rīcību. Grozījumi noteikumos tika sagatavoti saskaņā ar panākto vienošanos starp ekonomikas ministru un veselības ministri par risinājumiem legionelozes izplatības ierobežošanai.
