Tāpat kā tekstuālu viltus ziņu gadījumā, arī sastopoties ar aizdomas raisošiem foto un video materiāliem, būtu jāpievērš uzmanība tam, kur, kad un kādā kontekstā tie publicēti, vai zināms to autors.
Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele iesaka, vērojot video un attēlus, atcerēties, ka pat tikai ilustratīvi izmantots video vai attēls var paust spēcīgu vēstījumu un manipulēt ar emocijām, vērotājam to pat neapzinoties: "To var panākt, izvēloties dramatisku fona mūziku, fotografēšanas vai filmēšanas leņķi vai, piemēram, pievienojot apsūdzošam rakstam attiecīgā cilvēka fotogrāfiju, kurā viņš smejas vai raud."
Tāpēc, apskatot foto vai video vēstījumu, vajadzētu apdomāt:
- vai attēls ir īsts vai izskatās uzlabots, samontēts ar foto apstrādes programmām, piemēram, tajā radīts neīsts cilvēka skaistums vai līdztekus samontēti divi cilvēki, kuri nekad nav tikušies;
- ja attēlā ilustrēta kāda dabas katastrofa, vai tiešām tā varētu būt, ka lielveikalā pēc plūdiem peld haizivis;
- vai attēls/video, kas tiek uzdots kā aculiecinieka redzētais no negadījuma vietas, patiesībā nav fragments no kādas mākslas filmas vai pavisam cita notikuma;
- vai vizuālais materiāls neveicina stereotipus par kādu sabiedrības grupu – sievietēm, vīriešiem, kādas noteiktas tautības cilvēkiem.
Gadījumā, ja radušās šaubas par kāda internetā publicēta attēla izcelsmes autentiskumu, pastāv dažādi veidi, kā par to pārliecināties. Piemēram, interneta pārlūkprogramma "Chrome" piedāvā iespēju ar meklētāja "Google" palīdzību pārbaudīt, vai un kur šis foto jau iepriekš publicēts. To var izdarīt pavisam vienkārši – ar labo peles taustiņu uzklikšķinot uz aizdomīgās fotogrāfijas un izvēloties piedāvājumu "Search Google for image/Meklēt attēlu Google tīklā". Tāpat internetā atrodamas arī dažādas aplikācijas un vietnes, kas piedāvā līdzīgu iespēju, piemēram, "Tineye", kurā iespējams aizdomīgos foto augšupielādēt vai pārbaudīt, iekopējot norādītajā laukā to interneta adresi.
Savukārt identificēt maldinošu video materiālu izcelsmi ir daudz sarežģītāk, turklāt ir gadījumi, kad tie nonāk ne tikai viltus ziņu, bet arī cienījamu mediju saturā. Piemēram, kādā no dāņu televīzijas kanāla TV2 ziņu izlaidumiem kā ilustrācija stāstam par Sīriju parādījās vizuālais materiāls no videospēles "Assasin’s Creed". Līdzīgu ažiotāžu medijos pirms dažiem gadiem radīja arī kāda norvēģu kinorežisora inscenēta aina, kurā bija redzami apšaudē nonākuši bērni. Pirms atklājās, ka šis materiāls ir apzināti veidots, nevis aculiecinieka uzņemts, tas jau bija kļuvis par ilustrāciju ziņām par notikumiem Sīrijā.