Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesa, nav skaidrības, cik tad valstī vispār ir suņu. "Kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija datu centra datubāzē, precīzs suņu skaits nav zināms," skaidro Zemkopības ministrija.
Pēc 2014. gada FEDIAF (The European Pet Food Industry) statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu. Pēc Eiropā pieņemtas aprēķinu formulas – uz 10 iedzīvotājiem tiek skaitīts viens suns, mūsu valstī tie būtu nedaudz mazāk kā 200 000 suņu. Savukārt Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" anotācijā tika lēsts, ka aptuvenais suņu skaits valstī ir 160 000.
Pirms sešiem gadiem pieņemtie MK noteikumi paredzēja ilgu pārejas periodu suņu apzīmēšanai ar mikroshēmu un reģistrēšanai, taču vairums dzīvnieku īpašnieku vēl pirms gada to nebija veikuši.
Pieņemot lēmumu par obligātu suņu čipošanu, tika paredzēts, ka tā ļaus novērst klaiņojošu suņu problēmu un nodrošinās dzīvnieku īpašnieku bezatbildīgās darbības uzraudzību.
Uz jautājumu, ko vajadzētu darīt, lai izpildītu MK noteikumus, Zemkopības ministrija atbild, ka šīs prasības uzraudzību un kontroli nodrošina vietējās pašvaldības saskaņā ar saviem saistošajiem noteikumiem un Pārtikas un veterinārais dienests to veic tikai veterinārās uzraudzības objektos. Liela nozīme ir vietējo pašvaldību ieinteresētībai šī jautājuma sakārtošanā, uzsver ministrija.
Savukārt Latvijā lielākās patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone saka, ka tam varētu būt vairāki iemesli. "Viens ir tas, ka 2011. gadā MK noteikumi Nr. 491 tika pieņemti steigā, nesaskaņoti ar nozares speciālistiem. Aizstājot iepriekšējo MK noteikumu mērķi un ideju, tika būtiski mainīta reģistrācijas kārtība, kas ne uz to brīdi, ne tagad nenodrošina, ka tiek sasniegti plānotie rezultāti, piemēram, šādi būtiski jautājumi:
Otrs klupšanas iemesls ir izmaksas: obligāta norma, bet pakalpojums pieejams tikai par komerccenu. Pašizmaksa mikročipam ir 2,50 eiro, maksas pakalpojums par reģistrēšanu LDC – 3,50 eiro, kas kopā ir 6 eiro. Bet par šādu cenu pakalpojums dzīvnieka īpašniekam nekur nav pieejams, jo suņa apzīmēšanu var veikt tikai veterinārārsts.
Trešais iemesls ir tas, ka apzīmēšanas un reģistrēšanas pakalpojums tiek sasaistīts ar papildu maksas pakalpojumiem – vēl vairāk sadārdzinot izmaksas. Vairākkārtīgi nozares ministrijai esam uzsvēruši, ka nepieciešams nodalīt suņa apzīmēšanu un reģistrēšanu no citiem veterinārmedicīniskiem pakalpojumiem, lai tas finansiāli būtu pieejams pēc iespējas lielākam dzīvnieku īpašnieku lokam un lai panāktu, ka maksimāli liels skaits suņu tiktu reģistrēti LDC datubāzē. Tomēr tas nav izdevies. Tāpēc veidojas pakalpojumu komplekts: suņa apzīmēšana + lolojumdzīvnieka pases izsniegšana + suņa vakcinācija pret trakumsērgu + suņa reģistrācija LDC. Uzskatām, ka valsts uzliktiem obligātiem pakalpojumiem būtu nosakāmi cenu griesti vai reglamentēta maksa par pakalpojumu, nevis atstājama brīva komerccena."
Ja prasība par obligāto reģistrēšanu un čipošanu netiek izpildīta, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107. pants paredz sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām – no 15 līdz 350 eiro. Šādu sodu ir tiesīgs uzlikt Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī pašvaldības policija.
Zemkopības ministrija skaidro, ka PVD šogad pirmajā pusgadā par mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem ir uzlicis 32 sodus un noformējis 21 brīdinājumu, tai skaitā brīdinājumus par suņa neapzīmēšanu un nereģistrēšanu. Pēc brīdinājuma saņemšanas suņa īpašnieks veic dzīvnieka apzīmēšanu un reģistrēšanu LDC. Atsevišķa informācija tikai par suņa neapzīmēšanu un nereģistrēšanu nav pieejama.
