Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika; Avots: Finanšu ministrija
Designed by Freepik
Ofšori un speciāls nodokļu aplikšanas režīms
Lai novērstu apliekamā ienākuma samazināšanu un nodokļu plānošanu, izmantojot zemu nodokļu un beznodokļu valstis un teritorijas, likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredz vairākas tiesību normas, atbilstoši kurām ir jāietur nodoklis vai jāpalielina ar nodokli apliekamais ienākums, ja maksājumi tiek veikti personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumu Nr. 276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām" 1. punktā uzskaitīto valstu vai teritoriju sarakstā.
Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 3. panta astotā daļa ar zināmiem izņēmumiem paredz uzņēmumu ienākuma nodokļa ieturēšanu pēc 15% likmes no visiem maksājumiem un dividendēm, savukārt 3. panta 8.2 daļa īpaši nosaka nodokļu ieturēšanu no procentu maksājumiem, maksājumiem par intelektuālo īpašumu un ārkārtas dividendēm. Nodoklis jāietur Latvijas rezidentiem vai nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras maksājumus izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas jau minētajos MK noteikumos Nr. 276.
Līdzīgi nodokļu ieturēšanu paredz arī likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam – saimnieciskās darbības veicējam ir darījumi ar "ofšoriem".
Ja nodoklis atbilstoši minētajam bija jāietur, bet tas kādu apstākļu dēļ netika ieturēts, nodoklis jāmaksā izmaksātājam, vairums gadījumos palielinot savu ar nodokli apliekamo ienākumu.
Izņēmums ir maksājumi par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas ekonomiskajā zonā (EEZ) publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām.
Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli no maksājumiem uz ofšoriem, ja šo maksājumu izmaksātājs pierāda, ka minētie maksājumi netiek veikti ar mērķi samazināt maksājamos nodokļus.
Īpašs režīms attiecībā uz dividendēm
Nodokļu pretizvairīšanās nolūkos īpašs nodokļu režīms ir attiecībā uz dividendēm. Saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 11. pantu nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu palielina par dividenžu summu, kas saņemama no dividenžu izmaksātāja, kurš ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kura saskaņā ar normatīvo aktu noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju. Izziņai – citos gadījumos, ja uzņēmumi saņem dividendes, tām nodoklis netiek uzlikts.
Turklāt, ja dividenžu saņēmējs ir fiziskā persona un tai ir būtiska līdzdalība, tad nodoklis, piemērojot likmi 23%, no zemu nodokļu beznodokļu valstī gūtās peļņas jāmaksā pat, ja peļņa netiek sadalīta dividendēs. Šādu nodokļu uzlikšanu paredz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.3 pants "Ienākums no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā".
Papildus minētajam, ja Latvijas nodokļu maksātājam ir darījumi ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK noteikumu Nr. 276 minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, darījumi tiek uzskatīti kā tādi, kuri ir notikuši starp saistītiem uzņēmumiem un attiecīgi ir piemērojams likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 12. pants, atbilstoši kuram īpaša vērība jāpievērš darījumu tirgus cenas pamatojumam.
Lai novērstu izvairīšanos no IIN nomaksas
Lai novērstu apliekamā ienākuma samazināšanu un nodokļu plānošanu, izmantojot zemu nodokļu un beznodokļu valstis un teritorijas (ārzonas), likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" iestrādāti šādi mehānismi:
Nodokļa ieturēšana pēc 23% likmes
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana pēc 23% likmes no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas – Latvijas rezidenti vai nerezidenti, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām vai citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteiktajās ārzonās (turpmāk – ārzonu personas).
Minētie maksājumi ietver arī maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos, bezskaidrā naudā, skaidrā naudā un citās lietās veiktus maksājumus, kā arī maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā. Ja ārzonas personai ir atvērts konts Latvijā reģistrētā kredītiestādē un šī persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmējs ir cita ārzonu persona, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas nodokļa maksātāja apliekamais ienākums, tiek uzskatīts, ka minētos maksājumus veic Latvijas nodokļa maksātājs un arī tad ir piemērojama nodokļa ieturēšana.
Izņēmums ir maksājumi par preču piegādēm, ja šīs preces ir attiecīgās ārzonas izcelsmes preces.
Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt IIN no maksājumiem uz ārzonām, ja šo maksājumu izmaksātājs pierāda, ka šie maksājumi netiek veikti ar mērķi samazināt maksājamos nodokļus (šajā gadījumā nodoklis var būt jāietur, ja to paredz likuma vispārējie noteikumi attiecībā uz nerezidentiem, piemēram, no darba algas – pēc 23% likmes, no dividendēm, procentu maksājumiem – pēc 10% likmes, no kapitāla pieauguma ienākuma – pēc 15% likmes utt.). Turklāt Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piešķirto atļauju anulēt, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta informācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu.
IIN no būtiskas līdzdalības sabiedrībā
Īpašie noteikumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanai ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā paredz, ka ar nodokli ir maksātāja – rezidenta – apliekami ienākumi no būtiskas līdzdalības ārvalstu sabiedrībā neatkarīgi no tā, vai ārvalstu sabiedrības peļņa ir tikusi sadalīta.
Par ārvalsts sabiedrību šā likuma izpratnē uzskata ārvalsts kapitālsabiedrību, personālsabiedrību vai citu juridisko personu, ārvalsts nodibinājumu, trastu vai citu juridisku veidojumu, kurš atrodas, ir izveidots vai nodibināts normatīvajos aktos minētajās ārzonās un kura akcijas netiek kotētas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.
Tiek uzskatīts, ka maksātājam pieder būtiska līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ja tam tieši vai netieši pieder vismaz 25% ārvalsts sabiedrības pamatkapitāla daļu, akciju, paju, balsstiesību vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta būtiska ietekme vai tiesības piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē. Par maksātāja netiešu līdzdalību ārvalsts sabiedrībā netiks uzskatīta tāda līdzdalība, ja kādā starpposmā starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību ir akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek kotētas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts regulētajā tirgū.
Uz maksātāja ienākumu attiecina ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) daļu, kura ir proporcionāla maksātāja līdzdalībai ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē.
Maksātājs, kas taksācijas gadā guvis likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.3 panta "Ienākums no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā" septītajā daļā minēto ienākumu, taksācijas gada deklarācijai pievieno pielikumu, kurā brīvā formā norāda informāciju par ārvalsts sabiedrību, līdzdalības apmēru ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā vai balsstiesībās, vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku ietekmi vai ļauj piedalīties ārvalsts sabiedrības peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē, kā arī – netiešas līdzdalības gadījumā – starpposmus starp maksātāju un attiecīgo ārvalsts sabiedrību.
Savukārt, lai novērstu iedzīvotāju ienākuma nodokļa dubultu uzlikšanu tam pašam ienākumam, nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā neiekļauj dividendes vai peļņu, vai aktīvu vērtības pieauguma daļu, ko tam no ienākuma, par kuru saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" jau ir samaksāts nodoklis, ir izmaksājusi ārvalsts sabiedrība, kurā nodokļa maksātājam ir būtiska līdzdalība.
Nodokli, kas aprēķināts par ienākumu no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā, samazina par ārzonā samaksātā nodokļa daļu, kas ir proporcionāla ienākumam no attiecīgās ārvalsts sabiedrības, kas atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tiek attiecināts uz maksātāju, ja nodokļa samaksa attiecīgajā valstī vai teritorijā ir apliecināta ar attiecīgās valsts vai teritorijas nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un samaksātā nodokļa summa. Minētā nodokļa samazināšanas kārtība piemērojama arī par nodokli, kas attiecināms uz maksātāju un kas samaksāts par ārvalsts sabiedrības taksācijas gada laikā aprēķinātajām ārkārtas dividendēm.
Īpašie noteikumi
Īpašie noteikumi ienākumam pielīdzināmu aizdevumu aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja aizdevuma līgums noslēgts ar nerezidentu, kas nav citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts rezidents, un aizdevējs atrodas ārzonā, paredz, ka aizdevuma līgumam ir jābūt noslēgtam notariālā akta formā.
