Kas ir ofšori? (I)

Lai cik populārs un saistīts ar dažādām sfērām, tajā skaitā arī ar nodokļu plānošanu, tomēr termins "ofšors" nodokļu normatīvajos aktos netiek definēts, jo pēc būtības tas ir tulkojums no angļu valodas "off shore",  kas nozīmē ārzona, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Nodokļu patvērums

No finanšu un biznesa viedokļa skatoties, uzņēmumi (to īpašnieki) var pārvietot daļu biznesa uz kādu citu valsti, piemēram, izveidot meitasuzņēmumu vai pārdot uzņēmumu  ārvalstu uzņēmumam (iespējams, ar to pašu īpašnieku vai saistītu personu). Tādējādi var teikt, ka neatkarīgi no tā, kura konkrēti valsts tiek iesaistīta, teorētiski runa ir par ofšoriem, kad kādas darbības rezultātā ienākumi tiek pārnesti uz teritoriju ārpus konkrētās valsts, tātad uz ārzonu.

Tomēr jāatzīst, ka no nodokļu aplikšanas viedokļa vārds "ofšors" tiek saistīts ar tā saucamajiem nodokļu patvērumiem (angļu valodā "tax haven"), un, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas kompāniju (kādu no grupas uzņēmumiem), tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā nodokļi ir zemi. Tādējādi, nosacīti nepārkāpjot likumus, ir iespēja izvēlēties valsti, kurā ir zemāki nodokļi. Piemēram, salīdzinot starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, arī Latvijā ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm (Latvijā – 15%, zemākā ir Bulgārijā 10%), skaidro FM.

Tomēr arī zemi nodokļi parasti nav vienīgais kritērijs, strukturējot biznesu un runājot par ofšoriem. Ja mērķis ir slēpt ienākumus vai to izcelsmi, tad būtiska izvēlē būs arī konkrētās valsts attieksme pret informācijas apmaiņu. Tādēļ informācijas apmaiņa līdzās zemai nodokļu likmei un godīgas nodokļu konkurences (bez kaitīgiem nodokļu režīmiem) ievērošana ir galvenie kritēriji no nodokļu uzlikšanas viedokļa, saistot kādu konkrētu valsti un tajā dibinātu uzņēmumu ar vārdu "ofšors".

Ofšoru saraksts

Latvijas nodokļu uzlikšanas vajadzībām izveidotā ofšoru vai arī tā sauktā "melnā saraksta" pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2000. gadā veidotais saraksts saistībā ar 1998. gada ziņojumu par valstu kaitīgām nodokļu praksēm1 . Saskaņā ar minēto ziņojumu galvenie nodokļu patvērumus raksturojošie kritēriji ir zema nodokļu uzlikšana vai vispār to neuzlikšana, kaitīga nodokļu prakse, caurskatāmība un informācijas apmaiņa. Šie kritēriji ir bijuši par pamatu ar Ministru kabineta 2001. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 276 "Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām" noteiktajam sarakstam.

"Nosacīti nepārkāpjot likumus, ir iespēja izvēlēties valsti, kurā ir zemāki nodokļi."

Lai arī minētajos MK noteikumos uzskaitītas 65 valstis un teritorijas, atbilstoši noteikumu otrajam punktam, lai izvairītos no šo noteikumu regulāras grozīšanas, ir iekļauta norma, ka gadījumā, ja ar jurisdikciju tiek uzsākta atbilstoša nodokļu informācijas apmaiņa (tiek piemērots divpusējs vai daudzpusējs līgums, kas iekļauj normu par nodokļu informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, piemēram, Konvencija par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, informācijas apmaiņas līgums vai OECD Konvenciju par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos), tā automātiski netiek uzskatīta par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju (lai gan sarakstā joprojām ir minēta). Tādējādi nodrošinot, ka gadījumā, ja kāda no sarakstā minētajām valstīm pārtrauc piemērot divpusējo vai daudzpusējo līgumu, kas paredz nodokļu informācijas apmaiņu, Latvija automātiski to atkal uzskatīs par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju.

Spēkā esošais "melnais saraksts"

Tādējādi spēkā esošais "melnais saraksts" ir mainīgs un lielā mērā atkarīgs no sarakstā iekļauto valstu vēlmes sadarboties un atklāt informāciju. Ņemot vērā minēto, 2016. gada 1. janvārī sarakstā palikušas 43 valstis un teritorijas, jo daudzas no sarakstā iekļautajām starptautiski ir izrādījušas vēlmi sadarboties un pievienojušās OECD Konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 276 otro punktu sarakstā iekļautā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju, sākot ar gadu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju tiek uzsākta starptautiskā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu piemērošana, vai datumu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju stājas spēkā līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja minētajos līgumos nav noteikts citādi. Tādējādi neatkarīgi no tā, ka sarakstā ir uzskaitītas 65 valstis vai teritorijas,  likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" speciālās nodokļu uzlikšanas normas tiek piemērotas attiecībā uz 43 valstīm vai teritorijām, jo ar tām nav uzsākta iepriekš minēto starptautisko līgumu piemērošana, skaidro FM.

Par ofšoriem ES skatījumā

Eiropas Komisija (EK) ir apkopojusi sarakstu ar tām 30 trešajām valstīm un teritorijām, kuras ES dalībvalstis visbiežāk (parādās vismaz 10 dalībvalstu nacionālajos "melnajos sarakstos") ir uzskaitījušas savos nacionālajos "melnajos sarakstos" kā jurisdikcijas, kas nevēlas sadarboties. Kā galvenie kritēriji šo jurisdikciju iekļaušanai "melnajos sarakstos" ir, piemēram, caurskatāmības, informācijas apmaiņas trūkums, kaitīga nodokļu prakse, negodīga nodokļu konkurence un zemas nodokļu likmes.

Saraksts ir viens no elementiem EK 2015. gada 17. jūnijā publicētajā rīcības plānā virzībai uz taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļu uzlikšanu ES. Rīcības plāns savukārt ir daļa no stingrākiem EK pasākumiem, lai veicinātu lielāku nodokļu politikas pārredzamību ES un novērstu nodokļu sadarbības trūkumu starp dalībvalstīm. Pastāvot atšķirīgām nodokļu sistēmām, pārrobežu uzņēmumiem vienotajā tirgū ir iespējams izvēlēties, kuras nodokļu sistēmas ietvaros tie maksās nodokļus. Ja ieņēmumi, kas gūti vienā dalībvalstī, tiek novirzīti uz tādām jurisdikcijām (valstīm), kur nodokļi ir jāmaksā maz vai nav jāmaksā vispār, notiek dalībvalsts likumīgās nodokļu bāzes samazināšanās, kā arī negodīga nodokļu konkurence.

Ārvalstu tiešās investīcijas

Kā populārākās ārzonas valstis minamas Panama, Kaimanu salas, Mena, Gērsija, Britu Virdžīnas, Kipra, Beliza, Lihtenšteina, Angilja u.c. Interesanti, ka pazīstamas ārzonas ir arī Nīderlandei piederošās Arubu un Antiļu salas, Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijas Karību reģionā - Britu Virdžīnas un Angilja, Apvienotās Karalistes aizjūras teritorija Pireneju pussalas dienvidu daļā - Gibraltārs.

"Kā galvenie kritēriji šo jurisdikciju iekļaušanai “melnajos sarakstos” ir, piemēram, caurskatāmības, informācijas apmaiņas trūkums, kaitīgas nodokļu prakses, negodīga nodokļu konkurence un zemas nodokļu likmes."

Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešo investīciju beigu atlikumiem Latvijā pērnā gada beigās liecina, ka nepārspēts līderis ir Kipra ar 1,159 miljardiem eiro. Aiz Kipras seko Britu Virdžīnas ar 57,34 miljoniem eiro, Beliza ar 16,69 miljoniem eiro, Angilja ar 10,88 miljoniem eiro, Lihtenšteina ar 10,61 miljonu eiro, Šeišeļu salas ar 8,38 miljoniem eiro, Panama ar 7,45 miljoniem eiro investīciju.

Ārzonu kompāniju dibināšana ir samērā vienkārša. Latvijā to veic finanšu vai juridiskie konsultanti, nekur ārpus valsts robežām nav jābrauc. Ir tikai jāsaprot, kuras valsts jurisdikcija konkrētam uzņēmējdarbības modelim ir visatbilstošākā. Gatavojot šo skaidrojumu, LV portāls sazinājās ar vairākiem juridiskajiem birojiem un finanšu konsultāciju dienestiem, kas savās mājaslapās piedāvā kompānijas dibināšanas ārzonā pakalpojumus. Diemžēl biroji atteicās atklāt, cik izmaksā firmu dibināšana ārzonā, kādi ir to izveides iemesli un cik ilgu laiku šis process aizņem.

"Panamas dokumenti"

Šogad aprīļa sākumā no Panamas juridiskās firmas "Mossack Fonseca" tika  nopludināti 11,5 miljoni slepeni dokumenti.  Dokumentos atrodama detalizēta informācija par vairāk nekā 214 tūkstošiem slepeniem ofšora uzņēmumiem, to direktoriem un akcionāriem. Dokumentos kā šādu uzņēmumu vadītāji vai akcionāri ir minēti piecu valstu (Argentīna, Islande, Saūda Arābija, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti) vadītāji, kā arī vairāk nekā 40 valstu valdību vadītāju tuvi radinieki, cieši saistītas personas un citas valsts amatpersonas. Maija sākumā visa "Panamas dokumentu" datubāze ir publicēta internetā.

Par Latviju datubāzē ir 15 951 ieraksts, no kuriem liela daļa saistīti ar to, ka klientiem bijuši konti nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankās, arī skandināvu "Nordea" aktīvi tirgojusi ārzonu kompānijas. Daļa no patiesajiem labuma guvējiem un akcionāriem, kas norādīti kā saistīti ar Latviju, ir Krievijas un bijušo NVS valstu pilsoņi.

"Mossack Fonseca" dokumentos atrodams uzņēmuma "Dzintars" valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs, kādreizējā "Parex" bankas īpašnieka Valērija Kargina dēls Maksims, Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita, slavenā tenisista Ernesta Gulbja tēvs uzņēmējs Ainārs Gulbis, sabiedriskās ēdināšanas tīkla "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons, jaunais "airBaltic" investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess un citi.

Turpmāk vēl.
 

1Harmful Tax Competition: An Emerging Global Issue (Paris: OECD Publications, 1998)