SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
21. janvārī, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
1
12
1
12

Personvārds bērnam. Vai ir ierobežojumi vārda došanā?

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šobrīd normatīvajā regulējumā vienīgais kritērijs vārda došanai ir tā atbilstība latviešu valodas pareizrakstības normām.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Jaundzimušā vārda izvēle ir privāts, savā ziņā intīms process, un izvēle ir pilnībā vecāku ziņā. Vecāki pēc saviem ieskatiem mazulim var dot ne tikai kalendārā ierakstītu vārdu, bet izvēlēties arī citās kultūrās esošu vai pat izdomāt savu. Fantāzijas lidojumam ierobežojumu nav, bet vienlaikus ir vairāki nosacījumi, kas jāņem vērā, savai atvasei dodot vārdu.
īsumā
  • Bērnu vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu.
  • Vecāki nav ierobežoti bērna vārda izvēlē, var izdomāt arī paši savu vārdu. Izvēlētajam vārdam jāatbilst latviešu valodas personvārdu rakstības un lietošanas principiem.
  • Vecākiem izvēlēties bērnam aizskarošu, grūti izrunājamu vārdu, bāriņtiesai jālūdz šādu vārdu nereģistrēt.
  • Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā.
  • Atsakot reģistrēt bērnam izvēlēto personvārdu, jaundzimušajam nepiešķir personas kodu.

Bērnam var būt divi vārdi

Reģistrējot bērnu, tā vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu, teikts Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 32.pantā. Gadījumos kad vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, to ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu. Šādas situācijas gan praksē nav bieži izplatītas. Likums noteic, ka bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Ja personai ir divi vārdi, tos raksta vienu aiz otra un starp tiem nelieto nekādas pieturzīmes, piemēram, Ieva Karīna, Aivars Juris.

 "Latvijā, reģistrējot bērna dzimšanas faktu, vecāki nav ierobežoti bērna vārda izvēlē. Galvenais nosacījums, lai izvēlētais vārds atbilst latviešu valodas personvārdu rakstības un lietošanas principiem, proti, vārdam jāsastāv tikai no latviešu valodas alfabēta burtiem, katram vārdam jābūt ar latviešu valodas gramatiskajai sistēmai atbilstošu galotni vīriešu dzimtē vai sieviešu dzimtē, kā arī vārds nedrīkst saturēt neatļautas līdzskaņu kombinācijas," skaidro Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Ksenija Vītola.

Izvēloties bērnam vārdu, vecākiem ir dots atbildīgs uzdevums. Būtu jāņem vērā ne tikai vārdu modes tendences un cik ļoti pašiem izvēlētais vārds patīk, bet galvenokārt jāapsver un jāvērtē, kā ar šo vārdu jutīsies, spēs sadzīvot bērns, vai vecāku izraudzītais vārds tā oriģinalitātes dēļ nevarētu bērnam, jo īpaši pusaudžu vecumā, likt justies atstumtam un vai pārējai sabiedrībai vārds neradītu noraidošu attieksmi pret vārda īpašnieku.

Mūsdienās ir novērojams, ka vecāki bērniem mēdz izvēlēties neparastus un pat pašu izdomātus vārdus. Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personvārdu datubāzē pieejamās ziņas, Latvijas Iedzīvotāju reģistrā, piemēram, ir iekļautas 16 personas ar vārdu Staļina, trīs personām ir vārds Kosmoss, reģistrā iekļauta viena Jātniece, Kukaine, Angīna un viens Kastanis un Pirāts.

Vārdam jāatbilst literārās valodas normām

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 5.pants noteic, ka Civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas ieraksta valsts valodā, un personvārdi jāieraksta saskaņā ar latviešu literārās valodas normām par personvārdu rakstību un lietošanu. Šīs normas paredz MK noteikumi Nr.114 "Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju".

Personvārdu rakstībā lieto tikai oficiālā latviešu valodas alfabēta burtus, līdz ar to nav iespējams reģistrēt bērnu, piemēram, ar vārdu Rye. Ja vecāki vēlas savam bērnam dot šādu vārdu, tas latviešu valodā atveidojams kā Rajs, ja tajā sauc zēnu, vai Raja, ja tajā sauc meiteni.

"Bērnu var reģistrēt gan ar vārdu Oto, gan Otto."

Latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi:

  • personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes;
  • citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

Personvārdi jāraksta saskaņā ar latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem. MK noteikumu Nr.114 11.punktā teikts, ka personvārdu atveidē nelieto šādus līdzskaņu dubultojumus: bb, cc, dd, ff, gg, hh, kk, pp, ss, tt, vv, zz. Nelieto arī no citām valodām aizgūtas līdzskaņu kombinācijas ch, ck, dt, th, tc, tz, tās latviešu valodā raksta un izrunā kā h, k, t, c, teikts MK noteikumos Nr.114.

Ja vecāki izvēlas aizskarošu vārdu

Kā iepriekš minēts, šobrīd normatīvajā regulējumā vienīgais kritērijs vārda došanai ir tā atbilstība latviešu valodas pareizrakstības normām. Tomēr situācijā, kad vecāki izvēlētos aizskarošu, grūti izrunājamu vārdu, dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai, respektējot bērna cilvēktiesības, būtu pienākums censties skaidrot izvēlētā vārda nozīmi, akcentējot iespējamās sekas bērna turpmākajā dzīvē, un pārliecināt vecākus pārdomāt savu lēmumu bērna vārda izvēlē, norāda TM pārstāve.

Šādā situācijā dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir iespēja vērsties arī bāriņtiesā. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 17.panta pirmo un otro daļu bāriņtiesa kā aizbildnības iestādes aizstāv bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības, kā arī izskata iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību. Arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka nedrīkst aizskart bērna cieņu un godu.

Kā skaidro K.Vītola, vecāku gribas izpausmēm attiecībā uz bērnu var noteikt ierobežojumus neatkarīgi no viņu uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja ir konstatēts, ka šādas rīcības psiholoģiski varētu negatīvi ietekmēt bērna attīstību.

Ja izvēlēts citai kultūrai raksturīgs vārds

Bērniem dzimstot etniski jauktās ģimenēs, mazuļiem bieži dod mūsu kultūrai neraksturīgus vārdus, kas oriģinālā pierakstāmi citā transkripcijā.

Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu. Atveidotajiem personvārdiem ir jāiekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Piemēram, lietuviešu valodas vārds Čiurlionis latviski rakstāms kā Čurļonis, angļu valodas vārds Ervin latviski rakstāms kā Ervīns, savukārt krievu valodas vārds Юдин latviski rakstāms kā Judins.

Ja citvalodu personvārdiem nav galotņu, tad, pārņemot personvārdus latviešu valodā, tiem pievieno latviešu valodas normām atbilstošo galotni. Kā arī citvalodu personvārdu galotnes aizstāj ar latviešu valodas normām atbilstošām galotnēm. No citām valodām pārņemtos personvārdus (izņemot nelokāmos, kuri beidzas ar patskani ā, ē, i, ī, o, u vai ū) latviešu valodā atveido lokāmā un personas dzimumam atbilstošā vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes formā.

MK noteikumu Nr.114 ceturtajā un piektajā nodaļā reglamentēti principi, pēc kādiem personvārdus no lietuviešu, igauņu, angļu, vācu, krievu, ukraiņu un baltkrievu valodas atveidot latviešu valodā.

Vecāki tiesājas

Bijuši vairāki gadījumi, kad dzimtsarakstu nodaļas atteikušas bērniem reģistrēt vecāku izvēlētos vārdus, kā pamatojumu minot neatbilstību latviešu literārās valodas normām. Vecāki, neesot mierā ar atteikumu, taisnību meklējuši tiesā. Tiesas prāvas bijušas par vārdu Miron, Mark un Otto rakstību latviešu valodā. Vārdu Miron atteikts reģistrēt, jo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.114 un Valsts valodas likumu tas rakstām ar galotni –s, tātad Mirons.

Vieni teiks, ka prasība rakstīt bērna vārdu citādāk, nekā vēlas bērna vecāki, ierobežo viņu tiesības uz privāto dzīvi. Savukārt citi argumentēs, ka šāds ierobežojums ir nepieciešams un ir samērīgs, lai aizsargātu citu Latvijas iedzīvotāju tiesības brīvi lietot latviešu valodu. Akceptējot citu valodu cilmes personvārdu rakstību oriģinālformā, tiktu apdraudēta latviešu valodas kvalitāte un funkcija. Šāds apdraudējums ir lielāks nekā personām radītās neērtības, norādījusi Augstākā tiesa. Turklāt latviešu valodu iespējams saglabāt, ja to lieto atbilstoši literārās valodas normām.

"Personvārdu rakstībā aizgūtas līdzskaņu kombinācijas ch, ck, dt, th, tc, tz nelieto."

Savdabīga situācija ir izveidojusies ar vārdu Otto. Sākotnēji bērnam vārdu Otto atteica reģistrēt, jo saskaņā MK noteikumu Nr.114 11.2.punktu personvārds Otto nebūtu pieļaujams, tā vietā rakstot Oto, ar vienu "t". Tomēr Augstākā tiesa lēma citādi un uzlika par pienākumu reģistrēt bērnu ar vārdu Otto. Izplatītajā paziņojumā tiesa norādīja, ka pieteicējiem noteiktais aizliegums reģistrēt bērnam vārdu Otto nav sociāli nepieciešams un samērīgs. Augstākās tiesas Senāts arī secināja, ka valsts pati nav konsekventa savā nostājā, jo iepriekš ir atļāvusi reģistrēt bērnam vārdu Otto, un minētais fakts apliecina, ka valsts ilgstoši nav uzskatījusi "t" dubultojumu par iemeslu atteikt šī vārda reģistrāciju. Līdz ar to šobrīd iespējams bērnu reģistrēt gan ar vārdu Oto, gan Otto.

Atteikums reģistrēt vārdu neļauj saņemt pakalpojumus

Dzimtsarakstu nodaļas atteikums bērnam reģistrēt vecāku izraudzīto vārdu, mazuļa vecākiem var sagādāt neērtības un liekus izdevumus. Atsakot reģistrēt bērnam izvēlēto personvārdu, jaundzimušajam netiek piešķirts arī personas kods. Savukārt šis apstāklis liedz saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kas mazulim pirmajos dzīves mēnešos ir būtiski un nepieciešami. Tas nozīmē, ka vecākiem par saņemtajiem pakalpojumiem jāmaksā no saviem līdzekļiem. Turklāt bērnam nepiešķirtais personas kods liedz vecākiem saņemt pabalstus saistībā ar bērna piedzimšanu.

Ja vecāku izvēlētais bērna vārds nav Latvijā izplatīts, vecākiem pirms došanās reģistrēt bērna vārdu ir iespēja konsultēties ar Latviešu valodas aģentūras ekspertiem par izvēlētā vārda rakstību. Konsultācijas par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā atbilstoši latviešu literārās valodas normām, personvārdu pareizrakstības un identifikācijas jautājumos pieejamas gan klātienē, gan telefoniski un e-pastā. Kontaktinformācija pieejama Latviešu valodas aģentūras mājaslapā.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI