Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Vasarā un ziemā pieļaujamā temperatūra atšķiras
Pieļaujamās maksimālās un minimālās gaisa temperatūras iekštelpās nosaka MK noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās". Noteikumi paredz, ka darba devējam darba telpās jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats (gaisa temperatūra, gaisa relatīvais mitrums, gaisa kustības ātrums) atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai.
Katrā no sezonām iekštelpās pieļaujamās maksimālās un minimālās gaisa temperatūras norādītas MK noteikumu Nr.359 1.pielikumā. Jāņem vērā, ka darba telpās pieļaujamā maksimālā un minimālā gaisa temperatūra vasarā un ziemā ir atšķirīga.
Saskaņā ar MK noteikumiem par gada auksto periodu uzskata periodu, kurā vidējā gaisa temperatūra ārpus telpām ir +10°C vai mazāk. Par silto periodu uzskata to gada posmu, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus darba telpām ir virs +10°C.
Atšķirīgos amatos nodarbinātajiem veicamie darbi ir ar dažādu fizisko slodzi un piepūli, tādēļ dažādu darbu veicējiem ir noteiktas atšķirīgas prasības gaisa temperatūrai, gaisa relatīvajam mitrumam un gaisa kustības ātrumam darba telpās. MK noteikumos Nr.359 uzskaitītas trīs darba kategorijas un katrai no tām atbilstoša temperatūra darba vietā. Pirmās kategorijas darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli. Piemēram, tie ir garīga darba darītāji, nodarbinātie, kas veic darbu pie dažādām vadības pultīm vai sēdus, stāvus vai pārvietojoties, kā arī pārvietojot vieglus priekšmetus ar svaru līdz vienam kilogramam. Otrajai kategorijai atbilstošs darbs ir saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli. Piemēram, darbi, kas paredz pastāvīga smaguma līdz 10 kilogramiem celšanu un pārvietošanu, metināšanu un metālapstrādes darbus. Savukārt trešajai kategorijai atbilst smags darbs. Piemēram, pastāvīga smagumu, kas pārsniedz 10 kilogramus, celšana un pārvietošana.
Vasarā var būt līdz +28°C
Gada siltajā periodā, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus telpām ir virs +10°C, telpās, kurās veic pirmās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt robežās no +20°C līdz +28°C. Telpās, kurās veic otrās kategorijas darbu, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +16°C un augstāka par +27°C. Savukārt, veicot trešās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai telpā jābūt robežās no +15°C līdz 26°C.
Vasarās āra gaisa temperatūrai tuvojoties +30°C un to pārsniedzot, normatīvajā aktā noteikto gaisa temperatūru var nodrošināt tikai ar kondicionieru palīdzību. Darba devējam, kā to paredz MK noteikumi par darba aizsardzības prasībām darba vietās, ir jānodrošina, lai šīs iekārtas tiktu regulāri tīrītas un pārbaudīta to efektivitāte.
Ziemā ne vēsāks par +13°C
Ziemā, rudenī un agrā pavasarī jeb gada aukstajā periodā, kad vidējā gaisa temperatūra ārpus telpām ir +10°C vai mazāka, telpās, kurās veic pirmās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt robežās no +19°C līdz +25°C. Telpās, kurās veic otrās kategorijas darbu, gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par +16°C un augstāka par +23°C. Savukārt telpās, kurās veic trešās kategorijas darbu, gaisa temperatūrai jābūt robežās no +13°C līdz +21°C.
Kā redzams no iepriekšminētā, birojā pieļaujamā gaisa temperatūra var svārstīties vairāku grādu robežās. Arī temperatūras izjūta cilvēkiem ir atšķirīga – vienam kolēģim būs karsti, bet citam auksti, tādēļ var rasties vajadzība izmantot sildītāju. MK noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" sadaļā par elektroietaisēm norādīts, ka sildītāji jāuztur darba kārtībā un jāizmanto saskaņā ar instrukciju. Izmantot paštaisītas elektriskās sildierīces liedz Ugunsdrošības noteikumi.
Strādājot aukstumā, jābūt siltai atpūtas telpai
Daļai strādājošo darba pienākumi jāveic ārpus telpām neatkarīgi no āra gaisa temperatūras. MK noteikumos Nr.359 norādīts, cik ilgi ziemā drīkst strādāt ārpus telpām pie attiecīgas gaisa temperatūras un cik ilgs laiks veltāms atpūtai siltumā. Tiesa gan, tiem, kuriem ārpus telpām jāstrādā arī vasarās, atliek paļauties uz darba devēja veselo saprātu, jo normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgi drīkst uzturēties lielā karstumā un cik ilgs laiks veltāms atpūtai vēsumā.
Ziemā, strādājot ārpus telpām, jānodrošinās ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – jāizvēlas atbilstošs silts apģērbs un apavi. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālisti atgādina, ka atsegtās ķermeņa daļas var apsaldēt arī, ja temperatūra ir dažus grādus virs nulles.
Rūpējoties par savu veselību, jāievēro pieļaujamais laikposms, kuru var pavadīt aukstumā, strādājot ārpus telpām. MK noteikumu Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" 4.pielikumā atbilstoši faktiskajai gaisa temperatūrai reglamentēts, cik ilgu laiku var pavadīt aukstumā un cik minūtes vismaz pēc tam ir jāatpūšas siltumā.
"Ziemā, strādājot ārpus telpām, jānodrošinās ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem."
Ja faktiskā gaisa temperatūra ir robežās no – 5°C līdz –10°C, aukstumā var pavadīt līdz 90 minūtēm un pēc tam vismaz 15 minūtes jāatpūšas siltumā. Faktiskajai gaisa temperatūrai sasniedzot –10°C līdz –18°C, strādāt var līdz 80 minūtēm, pēc tam 20 minūtes jāatpūšas. Attiecīgi faktiskajai gaisa temperatūrai esot robežās no –18°C līdz –30°C aukstumā var pavadīt līdz 70 minūtēm un atpūtai jāvelta vismaz 25 minūtes. Faktiskajai gaisa temperatūrai esot zemākai par –30°C, ziemas spelgonī, āra apstākļos veicot darba pienākumus, drīkst pavadīt līdz 60 minūtēm un pēc tam atpūtai siltumā jāvelta vismaz pusstunda. Pirmā pazīme, kas liecina par ķermeņa siltuma zudumu, ir drebuļi, atzīmē NMPD speciālisti. Ja tie sākušies, nekavējoties jādodas sasildīties iekštelpās.
Jāņem vērā, ka faktiskā gaisa temperatūra nav tā, kuru rāda termometra stabiņš aiz loga. Nosakot faktisko gaisa temperatūru, ņem vērā vēja ātrumu. Piemēram, ja gaisa temperatūra ārpus telpām ir 0° C un vēja ātrums ir 11 m/sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir –16° C. Ja gaisa temperatūra ārpus telpām ir –15°C un vēja ātrums ir 3 m/sekundē, tad faktiskā gaisa temperatūra ir –21°C.
| Vēja ātrums m/sek. |
Gaisa temperatūra ārpus telpām (°C) | ||||||
| 0 | – 5 | – 10 | – 15 | – 20 | – 25 | – 30 | |
| Faktiskā temperatūra (°C) | |||||||
| 1,8 | 0 | – 5 | – 10 | – 15 | – 20 | – 25 | – 30 |
| 2 | – 1 | – 6 | – 11 | – 16 | – 21 | – 27 | – 32 |
| 3 | – 4 | – 10 | – 15 | – 21 | – 27 | – 32 | – 38 |
| 5 | – 9 | – 15 | – 21 | – 28 | – 34 | – 40 | – 47 |
| 8 | – 13 | – 20 | – 27 | – 34 | – 41 | – 48 | – 55 |
| 11 | – 16 | – 23 | – 31 | – 38 | – 46 | – 53 | – 60 |
| 15 | – 18 | – 26 | – 34 | – 42 | – 49 | – 57 | – 65 |
Problēma jāizrunā ar darba devēju
Par pārāk lielu aukstumu vai karstumu, kas pārsniedz normatīvajā aktā noteiktās temperatūras, var sūdzēties Valsts darba inspekcijai (VDI). Kā norāda VDI, iesniegumi par pārāk zemu vai paaugstinātu gaisa temperatūru darba vietās tiek saņemti salīdzinoši reti. Šoziem neviens šāds iesniegums nav saņemts. Nodarbinātie VDI gan ir sūdzējušies par karstumu vai aukstumu darba vietās, bet iesniegumu neesot iesnieguši, norāda VDI Sadarbības un attīstības nodaļa vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Dace Aleksāne.
VDI mudina darbiniekus gadījumos, kad darba vietā ir pārāk auksti vai karsti, vispirms vērsties pie darba devēja un mēģināt atrisināt problēmu uz vietas. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konsultants darba aizsardzības jautājumos Mārtiņš Pužuls norāda, ka pirmkārt jautājums risināms darba vietā, vēršoties pie darba aizsardzības speciālista. Ja problēmu neizdodas risināt ar darba aizsardzības speciālista starpniecību, jāvēršas pie uzticības personas vai arodbiedrības vadītāja, kurš tālāk vedīs sarunas ar priekšniecību par atbilstošu temperatūru telpās, norāda M.Pužuls.
"Nosakot faktisko gaisa temperatūru, ņem vērā vēja ātrums."
Ja darbiniekam ir pārāk auksti vai karsti, mazinās darba produktivitāte, un tas nav darba devēja interesēs. "Mūsu pieredze liecina, ka darba devējs nav ieinteresēts, lai darbinieki strādātu šādos apstākļos, tādējādi samazinoties darba ražīgumam. Vairākumā gadījumu darba devēji reaģē uz savu darbinieku sūdzībām un iesniegumi pie mums nemaz nenonāk," informē VDI pārstāve D.Aleksāne.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis M.Pužuls norāda, ka darba devēju attieksme ir dažāda, ir daudz darba devēju, kas domā par saviem darbiniekiem, bet ir arī tādi, kuri atbilstošai gaisa temperatūrai darba vietās nepievērš pietiekamu uzmanību.
