Ja persona Latvijā ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, saņem bezdarbnieka pabalstu, bet turpina vai sāk strādāt citā valstī, viņai nav tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu. Ja VSAA konstatēs, ka pabalsta saņēmējs ir nodarbināts citā valstī, bezdarbnieka pabalstu izbeigs maksāt un tiks pieņemts lēmums par pārmaksātās summas atgūšanu.
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Izmaiņas tiesībās uz bezdarbnieka pabalstu ieviestas ar grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas stājušies spēkā 3.jūlijā.
Bezdarbnieka pabalsts, ja ir bezdarbnieka statuss
Likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" nosaka, ka tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" noteiktais apdrošināšanas stāžs.
Vispārīgā gadījumā tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
Bezdarbnieka pabalsta maksimālais izmaksas periods ir deviņi mēneši.
Likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" nosaka, kam ir tiesības uz pabalstu, pabalsta apmēra aprēķināšanu, apdrošināšanas periodus pabalsta aprēķināšanai, bezdarbnieka pienākumus un atbildību.
Būtiskākos grozījumus likumā LV portālam izklāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte.
Bezdarbnieka pabalsts – vienu reizi par vienu periodu
Likuma 3.pants (Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem) ar grozījumiem ir papildināts ar trešo daļu, kurā noteikts, ka pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas personai tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir vienu reizi.
Respektīvi, ja personai ir piešķirts bezdarbnieka statuss (iestājies apdrošināšanas gadījums), tad viņai ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu par šo apdrošināšanas gadījumu tikai vienu reizi. Atkārtoti bezdarbnieka pabalsts piešķirams vai atsakāma tā piešķiršana tikai pēc atkārtotas bezdarbnieka statusa iegūšanas.
Piemēram. Bezdarbnieks ir izmantojis savas tiesības saņemt pabalstu likumā noteikto laiku (9 mēnešus), bet darbu neizdodas atrast, un tāpēc viņš turpina atrasties bezdarbnieka statusā. Bezdarbniekam, saglabājot bezdarbnieka statusu, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā strādāt aktīvajos nodarbinātības pasākumos (laiks, kad persona strādā aktīvajos nodarbinātības pasākumos, tiek apdrošināts bezdarba gadījumam). Pārtraucot darba attiecības, bezdarbniekam nav tiesības atkārtoti pieprasīt bezdarbnieka pabalstu, jo pēc bezdarbnieka statusa piešķiršanas personai tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir vienu reizi. Atkārtota bezdarbnieka pabalsta saņemšana iespējama tikai pēc tam, kad persona iegūs atkārtoti bezdarbnieka statusu.
Pabalsta aprēķināšanai – atkāpšanās periods līdz iemaksu algai
Likuma 8.panta (Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai) sestajā daļā ir izslēgts nosacījums, kas noteica "atkāpšanās" perioda robežu, proti, 32 kalendāra mēnešu periodu pirms mēneša, kad persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.
Vispārējā gadījumā bezdarbnieka pabalstam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina no pabalsta pieprasītāja iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss (likuma 8.panta pirmā daļa)
Ja persona 12 mēnešu periodā, par kuru aprēķināma vidējā apdrošināšanas iemaksu alga, atradusies bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kas piešķirts sakarā ar nepieciešamību kopt bērnu, vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, nav bijusi nodarbināta un darba ņēmējam un darba devējam iemaksas bezdarba gadījumam šajā periodā nebija jāveic, pabalsta aprēķināšanai tiek piemērota likuma 8.panta sestā daļa, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinot par iepriekšējiem 12 mēnešiem pirms attiecīgā perioda, "atkāpjoties" līdz darba devēja pēdējai reģistrētajai iemaksu algai.
Jaunā tiesību normas redakcija paredz 8.panta sestajā daļā noteikto "atkāpšanos" piemērot līdz mēnesim, kurā ir reģistrēta darba devēja iemaksu alga, neraugoties uz to, ka šis periods vairs neiekļausies iepriekš noteikto 32 mēnešu periodā.
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu
Ar grozījumiem likumā ir precizēta redakcija 5.panta otrajai daļai un noteikts, ka šī tiesību norma piemērojama arī gadījumos, ja pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas nav veiktas nemaz, bet tās veiktas vai bija jāveic pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas, kā arī noteikts, ka gadījumos, ja bezdarbnieka apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 1 gadu, bet, atrodoties bezdarbnieka statusā, par personu tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam, tiesības nosakāmas uz pabalsta pieprasīšanas dienu.
"Atkārtoti bezdarbnieka pabalsts piešķirams vai atsakāma tā piešķiršana tikai pēc atkārtotas bezdarbnieka statusa iegūšanas."
Respektīvi, ja līdz bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienai neizpildās nepieciešamie apdrošināšanas stāža nosacījumi (kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu un iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā), taču, jau atrodoties bezdarbnieka statusā, par personu tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (piemēram, valsts iemaksas par personu, kura kopj bērnu līdz 1,5 gada vecumam, vai iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz 2 mēnešiem), tā iegūstot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, personai ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
Tiesības uz pabalstu, ja kopts bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam
Likums nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir arī personai, par kuru pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai veiktas mazāk kā deviņus mēnešus, ja šajā periodā persona kopusi bērnu invalīdu. Līdz šim šajā likumā noteiktais bērna invalīda kopšanas periods bija līdz 16 gadu vecumam.
Tagad veikti grozījumi, lai saskaņotu šī un citu likumu (Invaliditātes likuma, Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma, likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu") normas attiecībā uz bērna ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam kopšanu.
Proti, 5.panta (Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu) trešās daļas 2.punkta un šī panta ceturtās daļas grozījumi paredz, ka tiek mainīts bērna invalīda kopšanas laiks – turpmāk vairs ne līdz bērna invalīda 16 gadu vecumam, bet gan 18 gadu vecumam. Respektīvi, bezdarbniekam, kurš kopis bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
Pabalstu nevar saņemt, ja strādā citā valstī
Likumā precizēti un papildināti 10.pantā noteiktie nosacījumi bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšanai un izbeigšanai.
Bezdarbnieka pabalsta izmaksu jāaptur ne tikai bezdarbniekam, kurš ieguvis darba ņēmēja statusu, bet arī pašnodarbinātajam (līdz 2 mēnešiem), kurš par tādu uzskatāms saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", t.i., ja viņš veic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas kā pašnodarbinātais.
Pašreiz bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur tikai slimības gadījumā, ja tiek saņemts slimības pabalsts. Ar grozījumiem likumā noteikts, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksa ir apturama arī maternitātes pabalsta saņemšanas laikā.
Turpmāk, ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) konstatēs, ka pabalsta saņēmējs ir nodarbināts citā valstī, bezdarbnieka pabalstu izbeigs maksāt.
Nepamatoti saņemtais jāatmaksā
Likuma 16.panta (Nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšana) trešā daļa ir papildināta, un tā paredz, ka bezdarbnieka pabalsta pārmaksas noteikšanai izmantojama arī citas valsts kompetentās iestādes sniegtā informācija par personas nodarbinātību citā valstī.
Respektīvi, gadījumos, kad persona Latvijā ir ieguvusi bezdarbnieka statusu, saņem bezdarbnieka pabalstu, bet turpina vai sāk strādāt citā valstī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu.
Savukārt šī panta jaunās - ceturtā un piektā daļa paredz kārtību konstatētās bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanai pēc pabalsta apturēšanas – aprēķināto pārmaksu ietur no izmaksājamā pabalsta pēc tā atjaunošanas. Pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūstamas likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā un apmērā.