Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
PTAC statistika par ātro kredītu gada procentu likmi (GPL):
Sūdzību mazāk
Kopumā par nebanku kreditētājiem saņemto sūdzību īpatsvars ir samazinājies no 30,38% 2013.gadā līdz 27,2% 2014.gadā. Par kreditēšanas pakalpojumiem sūdzību skaits saglabājies nemainīgs – 54% no visām Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemtajām sūdzībām par finanšu pakalpojumiem. Sūdzību analīze rāda, ka ir novērojama saistība starp saņemto sūdzību skaitu un pakalpojumu sniedzēja klientu skaitu, proti, jo uzņēmumam vairāk klientu, jo attiecīgi vairāk arī sūdzību. Tāpēc izcelt kādu uzņēmumu, par kuru visvairāk sūdzas, nebūtu korekti.
Par nebanku kreditētājiem 2014.gadā saņemtas 78 sūdzības, tostarp 21 sūdzība par netaisnīgiem līguma nosacījumiem, 26 – par negodīgu komercpraksi, 31 – cita veida sūdzība (piemēram, par kredīta piešķiršanu, nevērtējot maksātspēju, atbildes nesniegšanu uz patērētāja sūdzību u.tml.).
Pieaug kavēto ātro kredītu īpatsvars
Vērtējot izsniegto kredītu kvalitāti, kopumā nebanku kreditētāju kredītportfelī esošais kopējais kavēto kredītu īpatsvars ir turpinājis samazināties: no 2013.gada 1.pusgadā - 22,46% līdz 2014.gada 1.pusgadā - 19,39 procentiem.
Taču, vērtējot pēc kavējuma ilguma, kavēto kredītu dinamikas tendences ir atšķirīgas. Samazinājies ir līdz 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars (no 12,58% 2013.gada jūnijā līdz 9,53% 2014.gada jūnijā), kas varētu būt skaidrojams ar stingrāku prasību ieviešanu patērētāju maksātspējas izvērtēšanai. Mazliet samazinājušies ir arī kredīti ar kavējumu no 91 līdz 180 dienām (no 2,5% 2013.gada jūnijā līdz 1,76% 2014.gada jūnijā).
Savukārt ilgstoši kavēto kredītu kopskaits – virs 180 dienām - ir pieaudzis no 7,38% 2013.gada jūnijā līdz 8,10% 2014.gada jūnijā.
Nebanku kredītus analizējot pa segmentiem, jāsecina, ka visbūtiskākais virs 90 dienām kavēto kredītu īpatsvara pieaugums ir novērojams ātro kredītu jomā, proti, salīdzinot ar 2013.gada jūniju, tas ir palielinājies par 6,2%, 2014.gada jūnijā sasniedzot 28,5 procentus. Par 3,8% savukārt ir samazinājies ātro kredītu īpatsvars ar maksājumu kavējumu līdz 90 dienām, kas veido 8,6 procentus.
Kopējais kavēto ātro kredītu īpatsvars kredītportfelī ir palielinājies līdz 37,1 procentam. Tas arī ir vienīgais segments nebanku kredītu jomā ar kāpjošu kavēto kredītu dinamiku.
Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) uzskata, ka PTAC ir jāpilnveido metodoloģija kavētāju uzskaitei: skatot kavētājus pret kredītportfeli jeb izsniegto kredītu apjomu noteiktā dienā, neparādās labie klienti, kas savas saistības nokārtojuši, līdz ar to dati korekti neatspoguļo situāciju nozarē. Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane norāda, ka, kopš ieviesta stingrāka kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai, ir būtiski uzlabojušies atmaksas rādītāji.
31 procents aizņemas uz mēnesi, atdod – pēc trīs un vairāk
PTAC skaidro, ka, sākot ar 2014.gadu, uzsāka apkopot arī statistiku par ātro kredītu pagarināšanu: šo iespēju ātro kredītu sniedzēji patērētājiem plaši piedāvā, un tas nozīmē, ka pēc mēneša - kredīta atdošanas brīdī - patērētājs samaksā atsevišķu maksu par kredīta atdošanas termiņa pagarināšanu uz vēl vienu mēnesi.
2014.gada jūnija statistika liecina, ka nebanku kreditētāju ātro kredītu kredītportfelī 51% no esošajiem kredītiem, kas ņemti kā kredīti ar atmaksu vienā maksājumā, ir bez pagarinājuma (te gan jāpiebilst, ka šajā grupā iekļauti arī tie kredīti, kam vēl nav iestājies atmaksas datums, līdz ar to, PTAC ieskatā, daļa no tiem, visticamāk, tiks pagarināti, iestājoties maksājuma termiņam), 11% kredītņēmēju izmantojuši iespēju kredīta atmaksu pagarināt vienu reizi, 7% - divas reizes, bet trešā daļa jeb 31% - kredītus pagarinājuši trīs un vairāk reižu.
Tas ļauj izvirzīt divus pretrunīgus pieņēmumus:
Tajās situācijās, kad patērētājs izmanto kredīta pagarināšanas pakalpojumu (maksu), viņš nenokļūst kavēto kredītu skaitā, neiestājas arī soda sankcijas. Taču pagarinājuma maksas samaksāšana atdodamo parāda summu proporcionāli nesamazina.
Gada procentu likme (GPL) – piedāvājumu salīdzināšanai
Sākoties masu kreditēšanai 90.gadu beigās, piešķirtā kredīta summai tika piemērota tikai procentlikme un maksa par kredītpieteikuma izskatīšanu, bet laika gaitā dažādi kredītdevēji ieviesa vēl dažādas citas maksas, piemēram, komisiju par naudas piešķiršanu u.tml. radošas pozīcijas, par kuru eksistenci patērētājs faktiski uzzināja tikai naudas iekasēšanas brīdī.
Rūpēs par patērētāja iespējām objektīvi salīdzināt dažādus kredītu piedāvājumus tika radīta gada procentu likme (GPL) kā kredīta kopējās izmaksas patērētājam.
GPL aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr.1219 par patērētāja kreditēšanu 2.nodaļa un 1.pielikums.
Tāpēc PTAC mudina cilvēkus, izvēloties kredīta piedāvājumu, pievērst uzmanību norādītajam gada procentu likmes apmēram, kas sniedz iespēju salīdzināt kopējo izmaksu (kredīta procentu, komisijas maksu un cita veida izmaksu) apmēru, kuras ir saistītas ar kredīta līgumu noslēgšanu.
Vislabāk GPL var salīdzināt vienāda veida kredīta piedāvājumiem, kas tiek atmaksāti vienādos periodos, piemēram, vienādas summas aizdevumi, kas jāatmaksā vienādā termiņā. Hipotekārajiem kredītiem un kredītiem pret kustamas lietas ķīlu GPL neaprēķina.
Vēsturiski vislētākie ir komercbanku izsniegtie hipotekārie kredīti (tiem ir ķīla un nekustamais īpašums ir salīdzinoši drošs nodrošinājums), otrā vietā ierindojas dažādi līzingi u.tml. produkti, kas izsniegti pret ķīlu, trešajā vietā atrodas patēriņa kredīti (bez ķīlas), no kuriem banku izsniegtie patēriņa kredīti ir lētāki nekā nebanku kreditētāji izsniegtie ātrie kredīti. Bankas, izsniedzot patēriņa kredītus, parasti mēģina nodrošināties ar kādām papildu drošības iespējām, piemēram, prasot ikmēneša algu ieskaitīt bankas kontā. Savukārt ātro kredītu devējiem šādas papildu nodrošināšanās iespējas nav, turklāt viņiem, atšķirībā no bankām, ir grūtāk pārbaudīt gan ienākumus, gan ikmēneša saistību apjomu.
"Patērētājs samaksā atsevišķi par kredīta atdošanas termiņa pagarināšanu uz vēl vienu mēnesi."
Mikrokredītu jomā pēdējos gados konkurē faktiski tikai divi kredītu veidi – distances jeb ātrie kredīti (saukti arī par sms kredītiem) un lombardu kredīti, lai gan lombardi prasa ķīlu. Tādējādi var teikt, ka mikrokredītu bez ķīlas jomā šobrīd faktiski darbojas tikai nebanku ātro kredītu devēji.
Attiecībā par komercbankām jāatzīst, ka tā saucamajos "treknajos gados" bankas aktīvi darbojās mikrokredītu jomā (kredītkartes, overdrafti u.tml.), bet krīzes gados šo rūpalu teju pārtrauca. Šobrīd komercbankas, solot katram potenciālajam kredītņēmējam individuālu pieeju, lēnām sāk atgriezties patēriņa kreditēšanas tirgū. Taču šī atgriešanās pašreiz tomēr ir drīzāk deklaratīva, kas praksē skar vien nelielu patērētāju grupu – cilvēkus ar labiem, stabiliem ienākumiem un bez traipiem kredītvēsturē. Cilvēki, kas atbilst šādiem nosacījumiem, šobrīd atkal sāk saņemt banku piedāvājumus iegādāties dažādus kredītus, taču banku pašreizējo pieeju tomēr nevar ne tuvu salīdzināt ne ar pašreizējām ātro kredītu masīvajām reklāmas akcijām, ne pašu banku agrākos laikos īstenotajām tiešās reklāmas kampaņām.
Tādējādi cilvēkiem, kuru ienākumi nekotējas sevišķi augstu un ir kavētas saistības pagātnē, GPL izvērtēšana ne vienmēr dod iespējas saņemt izdevīgāko kredītu.
Asociāciju satrauc GPL iegrožošana
PTAC statistika liecina, ka ātro kredītu gada procentu likmes (GPL) kreditēšanas līgumiem ar atmaksu vienā maksājumā un termiņu garāku par 14 dienām ir aptuveni 250%, bet kreditēšanas līgumiem ar aizdevuma atmaksas grafiku – 162 procenti.
Šobrīd Saeimā notiek diskusijas par GPL regulējumu. PTAC uzskata, ka patērētājiem draudzīga būtu GPL 100% apmērā. Tam nepiekrīt LNKA, norādot, ka GPL aprēķinos tiek ņemts vērā atmaksas termiņš (jo garāks atmaksas termiņš, jo mazāka veidojas GPL; jo īsāks atmaksas termiņš, jo augstāka veidojas GPL), kamēr administratīvie izdevumi, kas saistīti ar kredītriska izvērtēšanu, visos gadījumos ir vienādi. Tādējādi LNKA vērš uzmanību, ka, ierobežojot GPL, nebanku kreditētāji vairs nevarēs nosegt savus administratīvos izdevumus, kas nozīmē, ka produkts pazudīs no tirgus.
Kārtības labad jāpiemin, ka patērētājs šobrīd viegli var sajaukt GPL un aizņēmuma likmi. GPL
definīciju nosaka MK noteikumu Nr.1219 par patērētāja kreditēšanu 2.4.punkts: "GPL - kredīta kopējās izmaksas patērētājam, izteiktas gada procentos no patērētājam piešķirtās kredīta kopējās summas, iekļaujot izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 5., 6. un 7.punktu", bet aizņēmuma likmes definīcija iekļauta 2.5.punktā – "procentu likme, kas izteikta kā fiksēti vai mainīgi procenti, ko katru gadu piemēro izņemtajai kredīta summai".
Piemēram, lielākais ātro kredītu devējs "Sms credit" (AS "4finance") savā piedāvājumā mājaslapā norāda, ka, atkārtoti ņemot 300 eiro lielu aizdevumu, pēc mēneša būs jāatdod 330 eiro. Turpat līdzās, tiesa, maziem burtiņiem, pieejama arī PTAC prasītā "standartinformācija" (pilnā nosaukumā - Eiropas patēriņa kredīta standartinformācija) par kredītu, kurā lasāms, ka šajā gadījumā aizņēmuma likme ir 121,67 %, bet GPL – kas minēto kredītu ļauj salīdzināt ar citiem kredītproduktiem, – 218,9 procenti. Viena no pirmajiem ātro kredītu devējiem "Credit 24" (SIA "MCB Finance Latvia") piedāvājums ir līdzīgs: aizņemoties 300 eiro uz mēnesi, jāatdod būs 330,49 eiro. Taču, atšķirībā no konkurenta, šajā gadījumā iespējams arī mazas summas ņemt uz vairākiem mēnešiem: kā liecina piedāvājums mājaslapā, paņemot, piemēram, 50 eiro, to var atdot 6 mēnešu laikā, katru mēnesi maksājot 13,16 eiro; šajā gadījumā GPL ir 412,88 procenti.
Taisnības labad jāatzīst, ka pēdējos gados situācija ātro kredītdevēju jomā ir izlīdzinājusies: agrāk bija gan klientam draudzīgi komersanti, kuri atsaucīgi reaģēja uz vēlmi kredītu pagarināt vai atdot pa daļām, gan tādi komersanti, kuri principiāli turējās pie noslēgtā "līguma burta" un soda sankcijām, turpretī pēdējā laikā pakalpojumi kļūst viendabīgāki.
Tiesa, PTAC neatbalsta kredītu pagarināšanu: "Tās faktiski ir sekas tam, ka patērētājs nespēj atmaksāt pamatsummu un ir spiests pagarināt termiņu. Kredītu pagarināšanas iespēja nav nekas labs!" uzskata PTAC Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis.
Taču saziņas ar parādniekiem stils ātro kredītu devējiem joprojām ir diezgan atšķirīgs: ir gan korektu vēstuļu rakstītāji un korektu soda naudu aprēķinātāji, gan agresīvu vēstuļu rakstītāji un agresīvi zvanītāji.
Otra lieta, kas kārtības labad jāprecizē kontekstā ar "ātro kredītu" kā nozares dzīvotspēju un noliesēšanu, ir kredītdevēju finanšu rādītāji. Piemēram, marta sākumā nebanku kreditētāja SIA "VIA SMS Group" publiskotās ziņas biržai "Nasdaq Riga" liecina, ka uzņēmums 2014.gadā pēc neauditētiem finanšu rezultātiem strādāja ar 11,6 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu un 1,9 miljonu eiro neto peļņu.
Līgumsoda un nokavējuma naudu aprēķinu jaunā kārtība: neskaidrību vēl gana
Ar 2014.gada 1.janvāri ir spēkā būtiskas izmaiņas Civillikumā (1716., 1717., 1722. un 1843.pants) attiecībā uz līgumsoda un nokavējuma procentu piemērošanu. PTAC "Vadlīnijās par nokavējuma procentu un līgumsoda piemērošanu ar patērētājiem noslēgtajos līgumos saistībā ar 2013.gada 4.jūlija grozījumiem Civillikumā" ir noteikts, ka jaunajām normām jābūt pilnībā ieviestām visos spēkā esošajos, tostarp iepriekš noslēgtajos, līgumos līdz 2015.gada 1.janvārim.
PTAC skaidro, ka, izstrādājot vadlīnijas, konsultējies gan ar Saeimas Juridisko biroju, gan Tieslietu ministriju ar mērķi radīt tādu Civillikumā veikto grozījumu interpretācijas praksi, kas atbilstu gan komersantu, gan patērētāju interesēm par piemērotu noteikto maksājumu aprēķināšanas kārtību. Pagaidām par likuma normu interpretāciju vēl pastāv pretrunas ar Latvijas Komercbanku asociāciju. Ar LNKA par šo aspektu diskusiju neesot.
Viedokļu sadursme ir par atšķirīgu līgumsoda aprēķināšanas kārtību "nepienācīgas izpildes vai neizpildes termiņā" gadījumā, t.i., vai atļautais 10% slieksnis būtu jārēķina par visu līguma darbības laiku kopā, vai arī līgumsods nedrīkst pārsniegt 10% no aprēķināšanas brīdi neatmaksātās (neizpildītās) saistības apmēra, neņemot vērā iepriekš aprēķinātās un jau atmaksātās līgumsoda summas.
Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsodu persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. 1717.pants nosaka, ka līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
Savukārt 1722.panta 1.daļa nosaka, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. PTAC skaidro, ka tātad, ņemot vērā, ka līgumsods par saistību neizpildi īstā laikā (termiņā) ir ar mērķi nodrošināties pret sveša kapitāla lietošanu, Civillikums jaunajā redakcijā nepieļauj šo līgumsodu piedzīt kumulatīvi ar nokavējuma procentiem. Likumdevējs ir noteicis, ka šis ir ieskaita līgumsods.
Tātad, ja nokavējumu procentu summa ir lielāka par līgumsodu, prasīt var tikai nokavējuma procentus. Nosakot nokavējuma procentu apmēru, ir jāņem vērā Civillikuma 1764.pants, kas paredz, ka par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti. Līguma noteikumu, kas pielīgst komersantam tiesības pieprasīt nesamērīgi lielus nokavējuma procentus, PTAC ir tiesīgs atzīt par netaisnīgu un spēkā neesošu līguma noteikumu saskaņā ar Patērētāju aizsardzības likuma 6.panta 3.daļu.
Kā piemēru PTAC min 100 eiro aizdevumu uz 1 gadu ar lietošanas procentiem 10% gadā, kam līgumsods par neatdošanu laikā paredzēts 0,2% dienā, bet nokavējuma procenti par neatdošanu laikā – 0,1% dienā. Gadījumā ja patērētājs parādu atdod nevis pēc nolīgtā 1 gada, bet pēc 1 gada un 6 mēnešiem, tad saskaņā ar Civillikuma normām pirms grozījumiem, komersants no patērētāja bija tiesīgs prasīt: pamatparādu 100 eiro, lietošanas procentus par gadu 10 eiro apmērā, nokavējuma procentus par 6 mēnešiem – 18 eiro un līgumsodu par 6 mēnešiem – 36 eiro. Savukārt PTAC vadlīnijās paustais viedoklis par Civillikuma grozījumu piemērošanu praksē paredz, ka komersants no patērētāja ir tiesīgs prasīt - tāpat kā līdz šim - pamatparādu 100 eiro, lietošanas procentus par gadu 10 eiro apmērā, nokavējuma procentus par 6 mēnešiem – 18 eiro, bet jauna kārtība attiecas uz līgumsodu – tāpēc komersants būtu tiesīgs pieprasīt līgumsodu par 6 mēnešiem maksimāli 10 eiro apmērā, bet, tā kā ir ieskaits ar nokavējuma procentiem, tad rezultātā – 0 eiro.
A.Priedītis skaidro, ka visi nebanku kreditētāji ir precizējuši līgumu noteikumus, pārsvarā izvēloties iekļaut līgumā nokavējuma procentus, neizmantojot iespēju par termiņa kavējumu piemērot līgumsodu.
Patērētājiem jāzina, ka līgumsodu var piemērot kredītam (pamatsumma + lietošanas procenti) ne vairāk kā 10% apmērā (pašreizējā diskusija ir par to, vai, aprēķinot 10%, tiek ņemts vērā arī iepriekš samaksātais līgumsods vai tomēr nē). Savukārt nokavējuma procentus aprēķina tikai no kavētās kredīta pamatsummas daļas, un pieaugums apstājas, sasniedzot 100% no pamatparāda (aizņemtā un neatmaksātā kapitāla).
Turpmāk vēl.
