Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nākotnes uzdevumi vērtībizglītībā būtu katras skolas audzināšanas programmas, kā arī nacionālās programmas izstrādāšana.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Kamēr sabiedrība vēl tikai diskutē par to, kādas īsti ir tās morālās vērtības, MK noteikumi Nr.530 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" nosaka: viens no pamatizglītības programmu galvenajiem uzdevumiem ir veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām. Minētie MK noteikumi paredz arī to, ka pamatizglītībā viena no klases stundu tēmām ir vērtībizglītība. Līdz ar to rodas jautājums – kā tiek definētas vērtības, ko māca skolēniem?
Vērtībizglītību pamatskolā īsteno vairākos mācību priekšmetos
Februāra beigās Valsts izglītības satura centrs (VISC) prezentēja jaunu elektronisko mācību līdzekli "Vērtībizglītība" 1.-6.klašu skolēniem. Tas paredzēts ētikas, sociālo zinību un klases stundām. Šis ir pirmais interaktīvais mācību līdzeklis par vērtībizglītību, kas izdots neatkarīgajā Latvijā, un tas ļauj pašiem skolēniem un skolotājiem spriest par vērtību jautājumiem.
VISC vecākā referente Spodra Austruma norāda: vērtībizglītība ir izglītības virzības kopums, kas iezīmē vērtību izvēles veidošanas pamatprincipus, kurus skolēni vispirms apgūst ģimenē, bet vēlāk mācību procesā skolas vidē saskaņā ar izglītības standartiem. Mūsdienu pētniecībā vērtībizglītība un vērtības tiek definētas kā filozofijas daļa un kā morālās izglītošanās komponente, kas veido bērna personību. Vērtībizglītībai ir arī pedagoģiska nozīme, un tā tiek īstenota ne tikai ētikas, sociālo zinību, kristīgās mācības, literatūras, filozofijas, vēstures un kulturoloģijas mācību stundās, bet arī audzināšanas stundās.
Diskusijas par vērtībizglītību VISC uzsāka jau 2011.gadā un līdz ar tām izstrādāja arī "Metodiskos ieteikumus audzināšanas darba pilnveidei vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs". Šajos ieteikumos teikts: vērtības, par kurām izglītības procesā skolēniem veidojama izpratne un pozitīva attieksme, ir:
S.Austruma norāda: izglītību reglamentējošos dokumentos, tai skaitā mācību priekšmetu standartos pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, vērtībizglītība ir iekļauta kā viena no caurviju tēmām, kas paredz tikumiskas personības attīstību, kura balstās uz morālām vērtībām un sekmē spēju atbildīgi veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, ģimeni, valsti un sabiedrību kopumā.
Audzināšanas stundās nevalda vienotība
Jau 2011.gadā VISC izstrādātajos ieteikumos norādīts, ka nepieciešams noteikt bērna audzināšanas kompetenci un atbildību visām iesaistītajām pusēm, jo tieši vienotas izpratnes trūkums par līdzdalību starp ģimeni, izglītības iestādi un sabiedrību izraisa savstarpēju nesapratni, konflikta situācijas un audzināšanas darbības neefektivitāti. Savlaicīgi netiek pamanītas un risinātas problēmas, kas saistītas ar bērnu un jauniešu vērtīborientāciju, antisociālu uzvedību un dažāda veida atkarībām.
Papildus tiek minēts arī tas, ka valstī nav vienotas prasības audzināšanas darbam skolās. To parasti īsteno saskaņā ar iestādes audzināšanas programmu vai plānu (kā patstāvīgu dokumentu vai arī kā izglītības programmas sastāvdaļu), un šo darbu izglītības iestādē koordinē skolas direktors vai viņa vietnieks audzināšanas un citā jomā. Citos gadījumos darbu koordinē klašu audzinātāju metodiskās komisijas vadītājs vai kāds no pedagogiem.
"Vērtību apzināšanās, definēšana un vienošanās par kopīgām vērtībām – tas ir mantojuma izglītības pamats."
Izglītības kvalitātes valsts dienests pagājušogad prezentēja analītiskās izpētes par audzināšanas stundām skolā rezultātus. Tie norādīja uz problēmu: skolām trūkst vienotas pieejas audzināšanas darba īstenošanai, t.i., trūkst valstiskās audzināšanas programmas un tai paredzētā finansējuma. Tāpat arī to, ka problemātisks jautājums ir pedagogu individuālā attieksme un dažādā pieeja vērtībizglītības īstenošanā.
S.Austruma gan uzsver: no IKVD veiktās analītiskās izpētes var spriest, ka IKVD akcentējis tikai vienu no vērtībizglītības aspektiem – patriotisko audzināšanu. "Nevar noliegt, ka pedagoga individuālai attieksmei un zināšanām ir īpaša loma morālās audzināšanas aspektā, tomēr šis pētījums neļauj spriest par skolēnu vērtīborientāciju kopumā," norāda S.Austruma un piebilst, ka patriotisma esamību skolēnu vidū uzrāda arī dažādi ar kultūrizglītību saistīti konkursi, piemēram, "Kultūras kanons 21.gadsimta jaunietim" un "Jaunais kultūras kanons".
Vērtībizglītība kā nacionāla programma
VISC vecākā referente S.Austruma akcentē: nākotnes uzdevumi būtu katras skolas audzināšanas programmas, kā arī nacionālās programmas izstrādāšana. Latvijai vajadzētu parādīt savu tālredzību un kompetenci, veidojot ilgtspējīgu vērtībizglītību. Piemēram, iepazīties ar ASV, Igaunijas un Austrālija pieredzi. Jau desmitiem gadus ASV skolās tiek apgūts tāds mācību priekšmets kā "Morālā izglītība" (Moral education). Arī Igaunijā veiksmīgi darbojas nacionālā programma "Vērtību attīstīšana sabiedrībā 2009-2013" (National Programme "Value Development in Estonian Society 2009–2013"), kur vērtību apguves mehānisms tiek kontrolēts valsts politikas sistēmas ietvaros.
Igaunijā vērtībizglītošanas veicināšanai tiek izdoti mācību līdzekļi, mācību spēles un mācību materiāli, kuru izstrādi organizē Ētikas centrs, kas ir Tartu universitātes struktūrvienība. Tās mērķis: saglabāt un apvienot vērtības, kas ir izteiktas Igaunijas konstitūcijas preambulā, akcentu liekot uz morālu vērtību iedzīvināšanu. Piemēram, tādām morālām vērtībām kā godīgums, taisnīgums, aprūpe, cieņa pret sevi un citiem. Uz šo vērtību aktualizāciju Igaunijā norāda arī plaša mēroga socioloģiskās aptaujas, un par tām runā mediji. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Igaunijas sabiedrības ilgtspēja tiks apdraudēta, ja tiks ignorēta morāles normu iedibināšana mācību saturā, ikdienas dzīvē, jo, tāpat kā tas ir Latvijas sabiedrībā, Igaunijā pieaug individuālisms un patērētāju mentalitāte.
S.Austruma arī akcentē, ka vērtības skolēni apgūst un pieņem kā savējās ģimenē, savā sociālajā grupā, mācību stundās, tomēr kontroles mehānisms par to aktualizāciju būtu jāuztic skolu vadītājiem.
Vērtībizglītība – UNESCO redzējumā
UNESCO Latvijas nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja
Ilze Dalbiņa norāda: UNESCO redzējumā vērtībizglītība ir komplekss
jēdziens, tā ir mācīšanās par vērtībām – kā tās radīt un nodot citiem, kā arī
novērtēt un saprast, kas lietu/vietu/notikumu/praksi padara par vērtību
noteiktajā vēsturiskajā vai sociālajā kontekstā. Līdz ar to var teikt, ka
vērtībizglītība attiecināma gan uz izglītības saturu, gan metodēm.
I.Dalbiņa akcentē, ka vērtībizglītībai ir nozīme katra indivīda personības izaugsmē (pašapziņas, inteliģences, empātijas stiprināšanā) un tādu 21.gadsimtam nepieciešamo prasmju attīstīšanai kā kritiskā domāšana, radošums, sadarbības un komunikācijas prasmes, kā arī sabiedrības veidošanā, kas balstīta uz kopīgu vērtību apzināšanos un izpratni par to, kāda rīcība vai idejas ir labas vai sliktas, pareizas vai nepareizas. UNESCO uzsver, ka vērtību apzināšanās ir arī sabiedrības ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes pamats.
Latvijā UNESCO īsteno Asociēto skolu projektu (2012-2015), kurā iesaistītas 20 Latvijas skolas. Projektam ir trīs novirzieni:
I.Dalbiņa informē: vērtībizglītība caurvij visus UNESCO Asociēto skolu projekta darbības virzienus Latvijā. Projekta īstenošanas forma katrā skolā var atšķirties – vienā tās ir tematiskas nodarbības, otrā tiek iniciēti atsevišķi projekti vai ārpusklases aktivitātes (piemēram, brīvdienu ekskursijas), citās – aktivitātes un pasākumi projektu nedēļās.
UNESCO Asociēto skolu projekta virzienā "mantojuma izglītība" skolas pievēršas kultūras mantojuma saglabāšanai un popularizēšanai skolā un novadā. Piemēram, Daugavpils Valsts ģimnāzija īsteno projektu "Latgaliskā kultūrvide Daugavpilī un tās izpausmes multinacionālā vidē", kur bērni un jaunieši tiek iesaistīti dažādu vietējo prasmju apgūšanā (piemēram, mācās cept asinsdesas). Riebiņu vidusskola, kas pagājušā gadā startēja ar pieteikumu starptautiskajai UNESCO Patrimonito programmai un veidoja vēsturisko taku "Riebiņu vidusskola laika griežos". Vērtību apzināšanās, definēšana un vienošanās par kopīgām vērtībām – tas ir mantojuma izglītības pamats.
"Bērni jau skatās uz to, ko skola – skolotāji, pieaugušie – paši ciena un pilda."
Sešas UNESCO Asociēto skolu projekta dalībskolas darbojas virzienā "cilvēktiesības un vērtībizglītība". Piemēram, Daugavpils Vienības pamatskolā audzināšanas stundās tiek skatītas tādas tēmas kā "Manas vērtības", "Cieņpilnu attiecību veidošana multikulturālā vidē", "Kas dara pasauli gaišāku" un citas. Jēkabpils pamatskolā projektu nedēļā "Mēs kā Eiropas pilsoņi izzinām pasauli caur valodas prasmēm" stāstos ar lellēm tika iepazīta bērnu dzīve Āfrikā, meklēts kopīgais un atšķirīgais sadzīvē un vērtībās.
Trešais projekta virziens veltīts izglītībai ilgtspējīgai attīstībai, kurā skolas īpaši pievēršas dažādām ilgtspējīgas vides attīstības tēmām, vides jautājumus skatot starpdisciplināri. Lielisks piemērs ir Rīgas Dabaszinību skolas un Jelgavas Amatu vidusskolas iniciētais konkurss par uzturu un bioloģisko daudzveidību "Ēd ar baudu, saudzē dabu!". Šeit vērtībizglītība cieši saistīta ar ilgtspējas problēmu risināšanu: tikai apzinoties dabiskās un cilvēku radītās vides vērtību, rodam pamatu tās saglabāšanai, attīstībai un nodošanai nākamajām paaudzēm.
UNESCO LNK aicina visas Latvijas skolas iesaistīties projektos, konkursos, pasākumos un aktivitātēs, kas saistītas ar dažādu vērtību izcelšanu. Tāpat UNESCO aicina arī atzīmēt noteiktās starptautiskās dienas un kalendārā iekļautās gadadienas un jubilejas, piemēram, šobrīd aktuāls ir kultūrizglītības konkurss "Darini ābeci", kas tika atklāts Starptautiskajā dzimtās valodas dienā un veltīts G.F. Stendera 300.jubilejai. Konkursa dalībnieki aicināti zīmēt savu 21.gadsimta ābeci un – līdzīgi kā G.F. Stenders 18.gadsimta beigās – nodot savas atziņas vienaudžiem par, viņuprāt, 21.gadsimtam aktuāliem problēmjautājumiem un vērtībām.
Pieaugušajiem pašiem jāsaprot, kas ir viņu vērtības
Valmieras sākumskola ir viena no 20 izglītības iestādēm, kas piedalās UNESCO Asociēto skolu projektā. Skolas direktors Artūrs Skrastiņš norāda: ja mēs skatāmies caur standartu, tad šī vērtībizglītība pirmkārt tiek nodota audzināšanas stundās, arī kopējos pasākumos, kuros piedalās visa skola. Līdz ar to vērtībizglītība ir viss, ko skola tam dara, papildināts ar UNESCO aktivitātēm, kas piedod tam starptautisku kontekstu. Šie pasākumi ir noteikti mācību un audzināšanas plānā.
Par iespēju, ka vērtībizglītība varētu būt atsevišķs ar standartu noteikts priekšmets, direktors nav sajūsmā: nevar visu šablonizēt, jo vērtības ir abstrakts jēdziens un tās nevar mācīt bērniem kā noteikumus – tai ir jābūt kompleksai skolas darbībai, gan mācību, gan ārpusdarba. "Tikko kaut ko sāk mācīt kā priekšmetu, daudz kas zaudē jēgu. Sākas standartizācija. Tajā pašā laikā vērtības tomēr ir atšķiramas no kompetencēm, ko skolēns apgūst, kā, piemēram, matemātikas zināšanas," norāda direktors.
"Kontroles mehānisms par vērtību aktualizāciju būtu jāuztic skolu vadītājiem."
Viens no virzieniem, kurā vērsta vērtībizglītība sākumskolā, ir saistībā ar digitalizācijas laikmetu un tā ietekmi. Skolai darbojoties UNESCO projektā "Mācīšanās nākotnei", audzināšanas procesā tiek analizēts tas, kādas ir vērtības, ko uzrāda elektroniskās lietas. Kā labāk izmantot pieejamās tehnoloģijas? Tāpat skola atzīmē tās dienas, kas nozīmīgas UNESCO, veido kalendāru un organizē pasākumus. Starp projektā iesaistītajām skolām norisinās kopīgi pasākumi un praktiski lekciju cikli bērniem par dažādām vērtībām.
A.Skrastiņš norāda: vērtības var būt daudz lietas. "Deja kā vērtība, kas realizējas deju kolektīvā, vai arī dziesma kā vērtība, māksla kā vērtība. Vērtības - tas ir filozofisks mākonis, kas lido gaisā. Ir tāds jēdziens kā kristīgās vērtības. Pamēģiniet to standartizēt! Var tikai veidot pārskatījumu, izpratni par vērtībām kā tādām. Tomēr, tiklīdz tu sāc tādas emocionāli abstraktas lietas konkretizēt ar definīcijām un maziem bērniem to stāstīt, tad tas nav pareizi. Tāpat arī par ģimeni. Vai ģimene ir vērtība vai nav, bet vai laulība ir? Tur tik daudz dalās domas un viedokļi. Definēt ir grūti, tie ir kaut kādi pieņēmumi, turklāt katram laikam un vietai citi. Vērtība tā tomēr ir attieksme un audzināšanas jautājums.
Valmieras sākumskolas direktors akcentē: bērni jau skatās uz to, ko skola – skolotāji, pieaugušie – paši ciena un pilda, līdz ar to ir jārāda piemērs. "Satiksmes noteikumi – kurš bērns tos nezina sākumskolā? Visi zina! Vai arī par ēšanas kultūru un paradumiem – paprasiet bērnam, ko ir pareizi ēst, un tad – ko viņi īstenībā ēd. Divas pilnīgi dažādas lietas! Pieaugušajiem pašiem ir jāsaprot, ko viņi grib. Laikam ar mums jāsāk. Lai bērni redz, ka mēs no sevis arī pieprasām tādu rīcību, kā no viņiem," secina A.Skrastiņš.
