Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts ģimnāziju darbībai ir nozīmīga loma spējīgāko skolēnu potenciāla attīstības nodrošināšanā visos Latvijas reģionos un Latvijas skolēnu zināšanu kvalitātes paaugstināšanā.
FOTO: Evija Trifanova/ LETA
Ģimnāzijas statusam var tikt piešķirtas dažādas nozīmes. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe skaidro, ka galvenokārt valsts ģimnāzijas statuss nozīmē padziļinātas akadēmiskas zināšanas ar ievirzi turpmākajām studijām augstskolā.
Latvijā valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un citos izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos nav nekādu būtisku mācību programmu atšķirību attiecībā uz valsts ģimnāzijām un vidusskolām: izglītības programmas vidusskolā un ģimnāzijā faktiski ir vienādas. Arī citos izglītības jomu regulējošos normatīvajos aktos nav noteiktas atšķirības attiecībā uz valsts ģimnāzijas statusu, izņemot paaugstināto finansēšanas koeficientu 1,1 valsts ģimnāziju pedagogu darba samaksas fondam.
Šobrīd Latvijā ir 26 valsts ģimnāzijas. Ja salīdzina statistiku par iepriekšējiem gadiem, redzams, ka pamazām šim skaitam ir tendence pieaugt. Jāatzīst, ka pēdējos trīs mācību semestrus valsts ģimnāzijas statusu nav ieguvusi neviena ģimnāzija:
2002./2003.m.g. – 8 valsts ģimnāzijas
2003./2004. - 11 valsts ģimnāzijas
2004./2005. - 13 valsts ģimnāzijas
2005./2006. – 15 valsts ģimnāzijas
2006./2007. – 15 valsts ģimnāzijas
2007./2008. - 16 valsts ģimnāzijas
2008./2009. – 18 valsts ģimnāzijas
2009./2010. – 21 valsts ģimnāzija
2010./2011. – 24 valsts ģimnāzijas
2011./2012. – 26 valsts ģimnāzijas
2012./2013. – 26 valsts ģimnāzijas.
Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa iegūšana
Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 4.pantamm ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriju izstrāde ir Ministru kabineta kompetencē. Savukārt piešķiršanas procesu pilnībā regulē MK noteikumi Nr.129 "Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji". To 2.punkts noteic, ka ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir izglītības iestādes dibinātājs pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Ģimnāzijas statusu var piešķirt izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas un daļējas pamatizglītības programmas no 7. līdz 9.klasei.
Uz ģimnāzijas statusu var pretendēt tāda izglītības iestāde, kura piedalās pedagogu tālākizglītības un metodiskā darba pilnveides organizēšanā, kā arī tās vidusskolā (10-12.klasē) mācās:
Svarīgs kritērijs ir izglītojamo panākumi mācībās. Lai iegūtu ģimnāzijas statusu, vismaz 60% skolas audzēkņu centralizēto eksāmenu vērtējums nevar būt zemāks par C līmeni vai arī izglītojamo mācību sasniegumu vidējam procentuālajam novērtējumam centralizētajos eksāmenos (sākot ar 2012./2013. mācību gadu, atbilstoši MK noteikumiem Nr.129) ir jābūt augstākam par valsts vidējo centralizēto eksāmenu procentuālo novērtējumu.
"Izglītības programmas vidusskolā un ģimnāzijā faktiski ir vienādas."
Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei, ņemot vērā valsts budžetā paredzēto finansējumu, piešķir Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Valsts ģimnāzijas statusu var piešķirt izglītības iestādei, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas un daļējas pamatizglītības programmas no 7. līdz 9.klasei.
Uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10. līdz 12.klasē mācās:
Valsts ģimnāzijai ir augstākas prasības skolēnu mācību sasniegumos – divu mācību gadu periodā ne mazāk kā 75% izglītojamo mācību sasniegumu novērtējumam centralizētajos eksāmenos ir jābūt augstākam par C līmeni un izglītojamo mācību sasniegumu vidējam procentuālajam novērtējumam centralizētajos eksāmenos (sākot ar 2012./2013. mācību gadu) ir jābūt vismaz par 10% augstākam nekā valsts vidējais centralizēto eksāmenu procentuālais novērtējums.
Jāņem arī vērā, ka valsts ģimnāzija var būt tikai tāda skola, kas veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Šī funkcija arī valsts ģimnāzijām nodrošina to, ka tās saņem papildu valsts budžeta finansējumu šo funkciju veikšanai.
Lai veicinātu latviešu valodas – valsts valodas – statusa nostiprināšanu atsevišķās administratīvajās teritorijās, Ministru kabinets var piešķirt valsts ģimnāzijas statusu arī tādai izglītības iestādei, kura atrodas konkrētā teritorijā, ja attiecīgās izglītības iestādes 10. līdz 12.klasē mācās ne mazāk par 180 izglītojamiem (republikas pilsētā) vai ne mazāk par 120 izglītojamiem (citā administratīvajā teritorijā) un ja tā atbilst citiem valsts ģimnāzijas statusa kritērijiem.
Statusa pieteikšana un zaudējums
Ja izglītības iestāde pretendē uz ģimnāzijas vai valsts ģimnāzijas statusu, tās vadītājs pēc saskaņošanas ar dibinātāju iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā šādus dokumentus:
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā pēc dokumentu saņemšanas izvērtē izglītības iestādes atbilstību šajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem un sniedz izglītības iestādes dibinātājam motivētu atbildi.
Ja ģimnāzija vai valsts ģimnāzija divus gadus pēc kārtas (pēc stāvokļa uz 5.septembri) neatbilst atbilstošajām prasībām un konkrētiem minētajiem kritērijiem, Izglītības un zinātnes ministrija ne vēlāk kā mēnesi pirms nākamā mācību gada sākuma pieprasa izglītības iestādes dibinātājam anulēt izglītības iestādei piešķirto ģimnāzijas statusu, savukārt valsts ģimnāzijas gadījumā - ierosina Ministru kabinetam anulēt izglītības iestādei piešķirto valsts ģimnāzijas statusu.
E.Olupe skaidro, ka starp esošajām valsts ģimnāzijām līdz šim nav bijis valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanas gadījumu. Statusa zaudēšana nozīmētu pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra darbības minētajā skolā pārtraukšanu un valsts finansējuma samazinājumu.
